Nobeigums
Noslēdzot mēs varam secināt, ka pateicoties lēmumu pieņemšanai, krīze ,kas viegli varēja pārvērsties par kodolkaru, tika atrisināta diplomātiskā ceļā. Vienīgais iemels, kādēļ karš tika novērsts, bija racionālās lēmumu pieņemšanas spējas starp abām valstīm. Amerikas Savienotās valstis bija priecīgas par to pozitīvo vērtējumu pasaules presē, kā par spēcīgu un uzvarošu nāciju. Ir skaidri saprotams pēc Kubas raķešu krīzes, ka ļoti svarīga ir pareiza stratēģija, cenšoties situāciju atslābināt un vajadzība pēc racionālu lēmumu pieņemšanas vadītājiem pat ļoti liela spiediena un stresa situācijā. Šajā gadījumā spiediens un potenciālās nepareizu lēmumu pieņemšanas sekas nevarēja būt lielākas, taču katastrofa tika novērsta, pateicoties abu valstu darbībām un lēmumu pieņemšanas spējām Kubas raķešu krīzes risināšanas procesā. Galvenie notikumi pirms Kubas raķešu krīzes bija revolūcija Kubā un iebrukums Cūku līcī. Galvenie krīzes iemesli bija Padomju Savienības plāni un ar to saistītā ideoloģija, Kubas nedrošības sajūta, ko bija radījušas Amerikas Savienotās valstis. Krīzes laikā prezidents J. F. Kenedijs un Hruščovs sūtīja viens otram vairākas vēstules pirms tie nonāca pie risinājuma. Šis bija laika periods kurā krīze sasniedza savu kulmināciju, jo abas valstis bija tuvu konfrontācijai. Ja tās būtu konfrontējušas viena otru, kodolieroči varētu būt izmantoti, kas būtu izmainījis visas pasaules vēstures gaitu. Pēc krīzes Padomju Savienība izņēma kodolieročus no Kubas un Amerikas Savienotās Valstis izņēma Jupiter raķetes no Turcijas, un apsolīja neiebrukt Kubā.
…
