Secinājumi
1. Jebkura persona var zīmēt šajā mākslas veidā. Bērnībā katrs ir zīmējis kubismā, piemēram, četrstūrainus koka stumbrus, trīsstūrainas egles vai priedes.
2. Daudzi mākslinieki, lai palielinātu savu popularitāti, izmēģina unikālas mākslas veidus, kuri ir neredzēti. Daudzi mākslinieki šādā veidā tika zināmi visā pasaulē. Un Pikaso bija viens no tiem.
3. Pirmajā pasaules kara laikā ļoti daudzi mākslinieki aizrāvās ar jauno mākslas veidu – kubismu. Daudzi mākslas veidi paliek populārs tad, kad jau citviet tas ir palicis nemoderns.
4. Autors secina, ka kubismam ir divi lielie posmi, bet zem sintētiskā un analītiskā kubismā ir vēl daudzi citi mazi posmi, kurā atklājas jaunas nianses.
5. Autors spriež, ka sintētiskais kubisms ir vieglāks nekā analītiskais. Bet autors secina, ka sintētisko kubismu laika posmā izveidojusies kolāža, kā arī secina, ka Pikaso daudz zīmēja kluso dabu.
6. Autors secina, ka analītiskais kubisma posms ir vissarežģītākais, kurā ir sīkas detaļas un nav tik izteiktas krāsu gammas. Kā arī autors secina, ka ļoti pamanāmas atšķirības ir starp analītisko un sintētisko kubisma posmu.
7. Bet autors, apstaigājot Rīgas apkaimi un Jūrmalas iels, secina, ka 21.gadsimtā nav daudzu mākslieku, kuri savu mākslas veidu izvēlās tieši kubismu. Autors apskatīja Latvijas Mākslas muzeju, Jūrmalas pilsētas muzeju un Vecrīgas galerijas.
8. Autors secina, ka kubisma iesācēji Latvijā varētu būt tieši Romans Suta un Aleksandra Beļcova. Autors vēlējās arī padalīties ar šo abu mākslinieku bildēm pielikumā. Kā arī autors ļoti daudz ko uzzināja no muzeja kasieres, kas palīdzēja autoram pēc iespējas vairāk iegūt informāciju.
9. Autors secina, ka V. Ozola mākslas darbi ir daudz saskatāmāki un saprotamāki nekā Pablo Pikaso darbos. Kā arī krāsu gammas Pablo Pikaso darbos ir daudz spilgtākas nekā V.Ozola. Piemēram, Pablo Pikaso darbos izmanto dzeltanās, orandžās un violetās krāsas, kas paspilgtina, bet V. Ozols vairāk izmanto brūnos, pelēkos un baltos toņus
10. Autoram liekas, ka Daces Eglītes darbos, piemēram „Nostaļgija”, ir saskatāma liela līdzība P.Pikaso darbiem. Piemēram, D.Eglītes mākslas darbā „Nostaļģija” ir ļoti redzami trīsstūrveida detaļas, itīpaši fons. Bet P.Pikaso savos darbos izmato dzīvīgākas krāsas nekā D.Eglīte (tikai baltos toņus).
…
