Kukaiņēdāji ir sīki vai vidēji lieli dzīvnieki. Tie ir senākā (terciārā) un primitīvākā zīdītāju kārta mērenajā klimatiskajā joslā.
Kukaiņēdāju purns parasti izstiepts smailā snuķītī.
To zobi ir vāji diferencēti, adatveidīgi – piemēroti dzīvnieku valsts barībai. Priekšzobi samērā lieli un asi; ilkņi maz atšķiras no priekšzobiem; dzerokļi mazliet lielāki. Dažiem kukaiņēdājiem pirmie piena zobi paliek visu mūžu.
Kājas kukaiņēdājiem ir dažādi iuzvietotas. Parasti tās ir īsas, ar pieciem pirkstiem, kas apbruņoti stipriem, asiem nagiem. Visi kukaiņēdāji ir pēdmiņi.
Ķermeni klāj mīksts, samtains apmatojums vai adatas (ežiem). Vairākums kukaiņēdāju ir aktīvi naktī, bet daļa – cauru diennakti. Daudziem ir muskusa dziedzeri, kam ir nozīme vairošanās laikā un pašaizsardzībā.
Dzīvo galvenokārt uz sauszemes, tomēr dažiem ir amfībisks dzīvesveids. Pārtiek no kukaiņiem, bet uzturā nedaudz izmanto arī gliemjus, tārpus, citus sīkus bezmugurkaulniekus, kā arī augus.…