Kuldīgas vēsture

Slavena Senlatvijā bija kuršu cilts, kas bija organizēta novados un patstāvīgās valstiņās, ar virsaišiem un valdniekiem priekšgalā, kuri dzīvoja pilīs, kas bija varenas guļkoku celtnes ar nocietinājumiem un torņiem. Pilskalnu pakājēs atradās pilsētas. Ap 1000.g.m.ē. kurši jau apdzīvo visu Kuldīgas novadu, nodibinot Bandavas valsti, kas sadalījās vairākās zemēs un kiligundās un bija lielākā valsts Kursā. Kad 13.gs. sākumā Rīgā nostiprinās svešie vācu iebrucēji, kurši rīko vairākus neveiksmūgus uzbrukumus Rīgas pilsētai. 1231.gada 17.janvārī kuršu ķēniņš Lameķins ar novadu vecākiem noslēdz ar pāvesta sūtni Alnas Balduīnu līgumu par padošanos kristīgai ticībai.Pēc tam kuršus par izmantošanas objektu uzskatīja Rīgas pilsēta, vācu ordenis un bīskaps. Kuršiem vēlāk nolaupīja izdotās brīvības grāmatas, atņēma dotos kuršu ķīlniekus un ordenis ar varu iebruka kuršu zemēs. Kuršu pils Veckuldīga un pilsēta pie tās ( 2,6 km no tagadējās Kuldīgas Ventas kreisajā krastā), domājams ir bijusi Lameķina pārvaldītās valsts galvaspilsēta, jo Kuldīgas pilskalns ir lielākais Bandavas, Piemāres un Ventavas valstīs. …