Kultūra un bohēma Rīgā 20.gadsimta 20. un 30.gados

Nobeigums
Kultūras uzplaukums un bohēma Rīgā 20. gadsimta 20. un 30. gados cieši saistīta ar Latvijas neatkarības iegūšanu, jo kara nomocītie ļaudis beidzot varēja uzelpot, atpūsties. Kultūrai attīstoties veidojās inteliģences slānis - bohēmisti,
kuri savu brīvo laiku pavadīja kopā, veidojot biedrības, grupas. Kā satikšanās vieta bieži tika izvēlēta kāda kafejnīca. Kā zināmākās, spilgtākās vietas izīmējas
kafejnīca “Sukubs” un Mākslinieku klubs.
Līdzīgi domājošie, kas dalījās ar vienām idejām apvienojās literārās un mākslinieciskās biedrībās. To darbība popularizēja un veicināja jauno mākslinieku, literātu attīstību. Sabiedrības vēlme izklaidēties bija liela, un ar sarunām, dzērieniem krogos to pilnībā apmierināt nevarēja, tāpēc bieži rīkoja balles. Pati gaidītākā un
savstarpēji pārrunātākā katru gadu bija Preses balle, kurai viesi kārtīgi gatavojās, lai atstātu par sevi vislabāko iespaidu.
Kafejnīcas un balles tomēr neaprobežojās ar dzeršanu vien. Tā bija vieta, kur personības varēja iepazīties, dalīties ar domām, darbiem. Tur radās idejas, dzima iedvesma jauniem, nozīmīgiem darbiem, kuri tiek apspriesti un gūst
ievērību vēljoprojām. Tādējādi inteliģences slānis bija savstarpēji labi pazīstams.…