Katras kultūras pašapziņu veicina visdažādākie faktori. Ar kultūru var izjust gandarījumu par saviem panākumiem mākslā, literatūrā, arhitektūrā. Tā, piemēram, krievu kultūra lepojas ar savu visā pasaulē cienīto klasisko literatūru. Vācu kultūra lepojas ar saviem ģeniāliem komponistiem, dzejniekiem. Latviešu kultūrā vislielāko gandarījumu var sniegt tēlotājas mākslas panākumi, Latvju dainas, Dziesmu svētki.
Kultūra var lepoties ar sabiedrībā valdošo garīgumu, cilvēku augsto garīgumu, sabiedriskās apziņas konstruktīvismu un nepakļāvību mitoloģizētām ideoloģiskajām konstrukcijām.
Kultūra var lepoties ar savu vēsturisko mantojumu – arhitektūras pieminekļiem, skulptūrām, dzeju, filozofiju. Tā tas notiek, piemēram, zemēs, kur pastāvēja Antīkā kultūra. Kultūras lielākā bagātība var būt reliģiskais mantojums un Bībele, kā tas ir ebrejiem. Uz kādas zemes kultūras pašapziņu var atsaukties arī informācija par cilvēkiem, kuri šai zemē dzimuši, taču to atstājuši un izcilus panākumus guvuši citur.
Kultūra ir sabiedriska, sociāla parādība. Atsevišķi cilvēki pieder noteiktai kultūrai un piedalās tās attīstībā. Tomēr kultūru veido un nosaka sabiedrība. …