Kultūras globalizācija – amerikanizācija

Pēc „Aukstā kara” biedza pastāvēt bipolārā pasaules sistēma un sāka valdīt attīstītie rietumi, kuru priekšgalā nostājās ASV. Savu uzvaras gājienu sāka kapitālisms un demokrātija. Turklāt pieauga starptautisko organizāciju ietekme (ANO). Valstis sadarbojas starptautisku problēmu risināšanā. (vēlme ES un NATO – gatavošanās uz iestāšanos būtiski sekmēja Baltijas valstu un citu austrumeropas valstu pāreju uz politisko demokrātiju un tirgus ekonomiku) 1995. gadā sāka darboties Pasaules Tirdzniecības Organizācija (PTO) – tās uzdevums: liberalizēt pasaules tirdzniecību – samazināt vai atcelt tarifus preču improtam, pakāpeniski samazināt eksporta subsīdijas un iekšējā tirugus aizsardzības pasākumus, kuri izkroļo tirdzniecību, respektīvi, padarīt pasauli par vien lielu, kopēju tirgu. Taču pāri tam visam nostājas ASV hegemonija – tās ekonomiskais potencionāls ir aptuveni tāds pats kā ES potencionāls, militārais spēks pārspēj jebkuras valsts un valstu savienības spēku. ASV ir vienīgā valsts, kurai ir savas ientereses visos pasaules reģionos un reālas militāras iespējas, tāpēc pārējās pasaule ir cieši saistīta ar šo lielvalsts gigantu, kurš liek sevi pamanīt netikai politskajā un militārajā jomā, bet arī kultūras jomā, proti, lielākā daļa pasaules valstu sastopas ar tādu problēmu kā amerikanizācijas draudi. ASV kultūra cilvēkus piesaista ar tās vienkāršību, spožumu un „stilīgumu”. Tāpēc šī referāta mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā un kādā veidā amerikanizācija ietekmē Latviju un arī citas pasaules valstis un kā to uztver sabiedrība un sabiedrībā populāras personas, kuru viedoklis pārējiem ir svarīgs.…