Tēla veidošana un pats tēls ir svarīgs ne tikai katram indivīdam, bet arī organizācijām, it sevišķi tām, kas darbojas publiskajā sfērā. Tas, kādu tēlu indivīds vai organizācija izvēlas veidot, ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem un aspektiem. Tēla veidošanas procesu ietekmē dažādi faktori, no kuriem viens ir kultūra. Jāpiemetina gan, ka pārsvarā šis faktors tēla veidošanas procesā ir neapzināts.
Kultūra ir pastāvējusi jau kopš cilvēces pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. Tā ir attīstījusies, mainījusies. Kultūru ietekmē dažādi ārējie apstākļi, ģeogrāfiskā vieta, cilvēki, vēsture, tradīcijas, taču arī pati kultūra ietekmē dažādus procesus sabiedrībā, kā arī pašu sabiedrību.
Kultūra ir uzlūkojama kā pašidentifikācijas forma un citu iepazīšanas un identificēšanas līdzeklis. 21.gadsimtā kultūra kalpo arī kā veiksmīgākā dialoga veidošanas forma starp dažādām valstīm, nācijām, tautībām, un dažādām sociālām un vecuma grupām. Kultūra palīdz veidot izpratni, ka katras tautas dzīves veids ir uzskatāms par vērtību, tiesībām, atbildību un iespējām. Tas iespējams, apzinoties savas nācijas bagātību un daudzveidību un vienlaikus meklējot globālās ētikas vērtības, uz kurām balstīta starpkultūru mijiedarbība mūsu gadsimtā [2].
Iepazīstoties ar pieejamo literatūru, nākas secināt, ka netiek pievērsta īpaša uzmanība tēla veidošanas aspektiem, kas saistīti ar kultūru. Protams, tiek aprakstīti dažādi tēla veidošanas paņēmieni un dažādas tēla teorijas utml., tāpēc darba saturs vairāk tiek balstīts uz darba autora interpretāciju par kultūras lomu tēla veidošanā.
Lai izprastu, kāda ir kultūras ietekme tēla veidošanas procesā, vispirms darba autors apskata gan tēla veidošanas pamatprincipus un postulātus, gan arī kultūras jēdzienu un nozīmi. Darba noslēgumā ir iekļauta darba autora interpretācija par kultūras ietekmi tēla veidošanā, balstoties uz tēla veidošanas un kultūras jēdzienu analīzi un sasaisti.…
