Mūsdienās kultūras jēdzienu uzskata par vienu no sarežģītākajiem jēdzieniem humanitāro zinātņu ciklā. Gandrīz katrā zinātņu disciplīnā un pētnieciskajā virzienā sastopama specifiska attieksme pret kultūru, tajā akcentējot tikai zināmus aspektus, kā arī ar kultūras jēdzienu nākas apzīmēt ļoti komplicētas parādības, un nepastāv vienprātība par šo parādību atlases principiem un kritērijiem. Kultūras definīcijas izstrādi apgrūtina ar vārdu „kultūra” valodiskā izcelsme un vēsture.
Kultūra ir dinamisks process, bez kura nevar pastāvēt arī kulturoloģija.
Kulturoloģiskai domai ir jāapsteidz laiks, lai sabiedrībai sniegtu kompetentas rekomendācijas un zinātniski prognozētu cilvēces nākotni.
Katram par jēdzienu „kultūra” ir savi uzskati un skaidrojumi, no kuriem, manuprāt, neviens nav peļams, ja vien ir kaut neliels priekšstats par šo jēdzienu.
Neskatoties uz to, ka kultūrai piemīt ļoti komplicēta struktūra un komponentu daudzveidība, kultūras tipiskākā īpašība ir tās iekšējā vienotība un veselums.
Piekrītu I. Kanta teiktajam, ka kultūra ir arī dabas mērķi, kurā risinās apkārtējās vides un cilvēku izraisītās darbības.
Katrai kultūrai ir savs individuāls raksturs, ar ko tā atšķiras no citām kultūrām un ir neatkārtojama, un kas ir jāizkopj un jāaizsargā no pāridarītājiem, tādā veidā to saglabājot neskartu.
Par sava mācību referāta tēmu izvēlējos „Kultūras jēdziens, būtība, attīstība” un izvirzīju šādus darba mērķus, kurus darba izpildē vēlos sasniegt:
1.izzināt kultūras būtību;
2.izzināt kultūras attīstību;
3.izzināt kultūras jēdziena definīcijas skaidrojumu dažādu domātāju uzskatos.…
