Kultūras vēsturē nevarētu iztikt bez jēdziena „kultūra”, tāpēc arī ir izveidotas vairākas kultūras teorijas. Tās atšķiras viena no otras tāpēc, ka tās ir apskatītas pēc dažādiem izpētes modeļiem un par to arī ir šis referāts.
Šis temats ir aktuāls studentiem, kas apgūst kultūras vēstures priekšmetu, kā arī tiem, kas interesējas par kultūras vēsturi, kultūras teoriju daudzveidību.
Mans darba mērķis bija pēc iespējas vairāk izpētīt informāciju par kultūras teorijām, kas tās atklājis un izpētījis.
Izpētes metodēm tiek izmantotas dažādi literatūras, vēstures avoti un raksti.
Aktuālas informācijas iegūšanai tiek izmantots plaši pieejamais internets.
Darbā ietilpst trīs galvenās nodaļas, kurās aprakstīts par kulturoloģiskajām teorijām un izpētīti divi izpētes modeļi - psihoanalītiskais un funkcionālistiskais. Abām nodaļām par izpētes modeļiem ir arī apakšnodaļas, kurās ir informācija par izciliem autoriem, kuri saistīti ar šiem modeļiem.
Kulturoloģija ir mācība par kultūru. Jēdzienu „kulturoloģija” ieviesa Vilhelms Ostvalds (1853 – 1932), viens no izcilākajiem dabaszinātņu pārstāvjiem Latvijā. [1; 20].
Zinātnieks dzimis Rīgā amatnieka ģimenē. Viņš ir ķīmiķis, filozofs un viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. Dzimis 1853. gadā Rīgā. Beidzis Tērbatas universitāti (1875), pēc tam bijis šās universitātes docētājs (1875-1881). No 1881.-1887. gadam Rīgas Politehnikuma profesors, izveidoja ķīmijas laboratoriju.…