-
Kultūras vēsture
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Humānisti Frančesko Petrarka, Džovanni Bokačo | 1 |
2. | Humānists Dante Aligjeri | 2 |
3. | Florences meistars Filipo Brunelleski | 3 |
4. | Stājglezniecība. A. Mantenja ‘’Mirušais Kristus” | 5 |
5. | Monumentālā skulptūra. Mikelandželo skulptūra ‘’Dāvids” | 5 |
6. | Albrehta Dīrera ieguldījums pasaules kultūrā | 6 |
7. | Leonardo da Vinči ieguldījums pasaules kultūrā | 7 |
8. | Rafaela Santi ieguldījums pasaules kultūrā | 8 |
9. | Viljama Šekspīra ieguldījums pasaules kultūrā | 9 |
10. | Manierisms. El Greko daiļrade | 10 |
11. | Baroks arhitektūrā | 10 |
12. | Rokoko. Arhitektūra un glezniecība | 14 |
1. Frančesko Petrarka (1304 – 1374) – pazīstams literāts un humānists, par kultūras cilvēka pienākumu uzskatīja kalpošanu daiļumam. Viņu var saukt par Eiropas pirmo renesanses dzejnieku – Torkvato Tasso, Pjēra de Ronsāra un Viljama Šekspīra skolotāju. Petrarka turpināja Dantes Aligjēri tradīciju: rakstīja nevis latīņu, bet itāļu valodā. Petrarka, būdams priesteris, tomēr garīgi jūsmojis par sievietes daiļumu (platoniskā mīlestība). Kādā saulainā rītā viņš ieraudzījis baznīcā skaistu sievieti, iemīlējies viņā no pirmā acu uzmetiena (līdzīgi kā viduslaiku bruņinieki). Ar Lauras vārdu šī sieviete ir padarīta nemirstīga Petrarkas sonetos. Tajos apvienojas maigu ilgu, sapņu pilnā viduslaiku lirika ar saulainās Itālijas dabas izraisītām emocijām un renesansei raksturīgo cilvēka apjūsmošanu. Petrarkas dzejā varam atrast sirds un prāta, reālās un ideālās pasaules nesaskaņas.
1341. gadā Petrarka Romā tiek kronēts ar lauru vainagu (lauru vainags Senajā Grieķijā bija uzvaras balva. Kopš tā laika sacensību uzvarētājus sauc par laureātiem). Petrarka ir izjutis lielu prieku par šo vainagu (no šejienes arī atskaņu spēles ar Lauras vārdu). Lauru vainags viņam licies vērtīgāks par slavu, kas gūta bruņinieku cīņā ar zobenu, kas bija viduslaiku slavas ideāls.
Džovanni Bokačo (1313 – 1375) dzīvoja laikā, kad 1348. gadā Eiropu piemeklēja mēra epidēmija . Mēri uztvēra kā Dieva sodu. Cilvēki mira tik lielā skaitā, ka nebija, kas tos apbedī. Dantes tēlotās elles mocības likās nieks salīdzinot ar melnās nāves trakošanu. Savā darbā Dekamerons Bokačo tēlo 10 jaunus aristokrātus: 3 vīriešus un 7 sievietes, kas mēra laikā patvērušies no melnās nāves kādā lauku villā. Tur viņi pavada laiku, desmit dienās izstāstot cits citam 100 jautrus, nopietnus, pacilājošus, bet galvenokārt satīriskus un pikantus gadījumus. Tā literatūrā izveidojas noveļu žanrs, bet Dekamerons kļūst par klasisku noveļu krājuma paraugu. Vairākās novelēs tēloti garīdznieku un mūku netikumi un cilvēciskās vājības, izsmieta muļķība un iedomība,cildināta augstsirdība un asprātība.…
Augsti vērtēts darbs ar pievienotām renesanses laika izcilo mākslinieku darbu ilustrācijām.
- Kultūras vēsture
- Pasaules kultūras vēsture
- Sadzīve seno un viduslaikukultūras vēsturē
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pasaules kultūras vēsture
Реферат для средней школы17
Оцененный! -
Sadzīve seno un viduslaikukultūras vēsturē
Реферат для средней школы9
-
Talsu kultūras vēsture
Реферат для средней школы10
-
Mācību ekskursijas vidusskolai kultūras vēsturē
Реферат для средней школы14
-
Latvijas kultūras vēsture laika posmā no 1991.gada līdz 2002.gadam
Реферат для средней школы9
Оцененный!