Lauksaimniecība ir nozare, kurā liela loma cilvēka rīcībā esošajiem dabas resursiem – augsnei, saules enerģijai un klimatisko apstākļu kopumam. Auga augšanā un attīstībā starp tā virszemes un apakšzemes daļu pastāv simetrija, nevar būt spēcīga sakņu sistēma un vāji attīstīta lapotne un otrādi. [1.]
Kopumā auga attīstībā un augšanā svarīgi sekojoši faktori, kas nosaka barības elementu uzņemšanu augā:
temperatūra;
apgaismojums fotosintēzes procesu norisei;
skābeklis – elpošanas procesā darbojas atbrīvojas augiem nepieciešamā enerģija;
mitrums – sekmē barības vielu kustību augsnē, kā arī uzsūkšanos caur saknēm augā;
vides reakcija, skāba augsnes reakcija bremzē auga attīstību;
sāļu koncentrācija augsnes šķīdumā, liela sāļainība negatīvi ietekmē barības vielu uzņemšanas iespējas caur saknēm;
jonu mijiedarbība augsnē – antagonisms un sinergisms;
augu savstarpējā mijiedarbība – klasiski tas izpaužas starp kultūraugiem un nezālēm. [2.]
Augsnē esošo barības vielu uzņemšanā un pārveidošanā liela loma ir augsnes mikroorganismiem – sēnēm, baktērijām, aktinomicētēm, mikoplazmām, vīrusiem un citām sīkbūtnēm. Mikroorganismiem raksturīgas ļoti būtiskas īpašības, kas nosaka to nozīmību augsnes procesos:
plaša izplatība – tie sastopami it visur ļoti lielā daudzumā (to skaitu izsaka tūkstošos un miljonos vienā gramā). To visvairāk ir vidē ar augstu organiskās vielas saturu – trūdvielām bagātās augsnēs, kompostos, kūtsmēslos un citur;
spēja noārdīt un izmantot visdažādākos savienojumus, tā padarot tos izmantojamus augiem.…