Secinājumi
1. Saimniecībā ir ar sabalansētām augkopības un lopkopības nozarēm, tomēr tām ir tendence palielināties, tamdēļ ar laiku saimniecībai būs nepieciešams iegādāties jaunas zemes, kā arī celt jaunas kūtis priekš lielāka lopu skaita. Ar laiku būs nepeiciešams atjaunot tehnikas klāstu, tamdēļ jo svarīgāk ir maksimāli gūt peļņu no pieejamajiem resursiem.
2. Saimniecības augsnes ir samērā piemērotas lauksaimniecībai, taču galvenais ierobežojošais foktors ir nenoregulētais ūdens režīms, kas var atstāt nopietnas sekas uz tritikāles sējumiem, kā arī citiem sējumiem.
3. Saimniecībā vajadzētu palielināt lopu skaitu, lai vairāk varētu apgādāt ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem, saimniecības zemes, tādejādi samazinot izmaksas, kas nepieciešamas minerālmēslu iegādei.
4. Minerālmēsli ir ļoti dārgi, tamdēļ svarīgi ir precīzi noteikt augiem nepieciešamo minerālmēslu normu, jo pārāk liels vai pārāk mazs šo elementu daudzums var atstāt negatīvas sekas. Saimniecības zemes nav pārāk bagātas ar šo elementu nodrošinājumu, tamdēļ vēl jo svarīgāk ir precīzi noteikt atbilstošo normu. Kopā saimniecībā uz 1 ha tiek lietoti 433 kg NPK minerālmēslu.
5. Dažas no saimiecības zemēm ir ar ļoti lielu augsnes skābumu, tamdēļ tām ir nepieciešama kaļķošana, kas sastāda ļoti lielus finansiālos ieguldījumus, jo tuvākā kaļķošanas materiāla ieguves vieta ir Jēkabpils rajonā, kas atrodās 100 km attālumā no saimniecības. Labākais risinājums būtu ar laiku iegādāties savu kaļķošanas materiāla transportu un izkliedes tehniku. Tādejādi samazinot izmaksas par kaļķošanu.
6. Saimniecībai jāveido barības elementu bilance tā, lai tā būtu pozitīva, jeb ienese lielāka par iznesi. Veicot šādu meslošanas plānu iastrādi katru gadu, var panākt ļoti labus rezultātus augsnes ielabošanas jomā.
…