Kultūrpolitika Latvijā Eiropas un pasaules kontekstā

Mūsdienu vispārējās globalizācijas situācijā īpaši aktuāli izvirzās jautājums par personības pašrealizāciju, par nacionālās kultūras identitātes saglabāšanu, kas realizējama metamotivētā sabiedrībā. Latvijā ir Kultūras Ministrija kā patstāvīga valsts institūcija, tāpēc var secināt, ka kultūrpolitika Latvijā ir prioritāte un stāv līdzās tādām publiskās atbildības jomām kā veselība, izglītība, drošība u.c.
2006. gadā pieņemtajā dokumentā Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 20015. gadam deklarēts, ka kultūras loma indivīda, sabiedrības un valsts izaugsmē izpaužas trejādi:
1) kā līdzāspastāvēšanas veids un kopienas identitātes pamats, kad kultūra ir ikviena cilvēka galvenais sociālais un garīgais orientieris, kas palīdz veidoties patības apziņai
2) kā attīstības līdzeklis un resurss, kad kultūra ne tikai sociāli saliedē sabiedrību, bet arī izglīto, bagātinot mūžizglītības procesu ar jaunām un neformālām personības pilnveidošanās iespējām
3) kā attīstības mērķis un vērtība pati par sevi, kad kultūra nodrošina cilvēces garīgās attīstības un pieredzes nepārtrauktību, veicina radošās darbības daudzveidību un ikviena indivīda radošā potenciāla attīstību un līdzdalību kultūras procesos. (www.km.gov.lv/dokumenti)
Kultūra un izglītība rada labvēlīgus apstākļus personības un sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai un konkurētspējai visa mūža garumā. Viens no kultūrpolitikas stratēģiskiem mērķiem tātad ir: attīstīt un pilnvērtīgi izmantot kultūras potenciālu indivīdu izglītošanai visa mūža garumā sekmējot uz humānām vērtībām balstītas zināšanu sabiedrības veidošanos, kurā katrs indivīds spēj panākt augstu līdzdalības pakāpi pastāvīgi apgūstot jaunas zināšanas, kas rada katra izpratni par augstākām vērtībām.
Mūžizglītība cilvēkam nodrošina emocionālo komfortu.…