Sociālie grupējumi/ grupas un attiecības
Saskaņā ar angļu senām tradīcijām, sabiedrība sastāv no trim slāņiem – aristokrāti, vidusšķira un darbaspēks. Laikam ejot, vidusšķira Anglijā tika sadalīta vēl trijās daļās – augšējā, vidējā un zemākā. XX gadsimta beigās sabiedrība Anglijā sadalījās piecās sociālajās grupās, ko apzīmē atbilstoši angļu alfabēta burtiem: augstākā sabiedrība – AB, vidējā šķira – BC. Zemākā sabiedrības daļa arī sadalīta apakšgrupās – D un E. Angļu lielākā daļa pieder pie BC klases.
Cīņa par pāriešanu no vienas klases citā ir pastāvīgā angļu galvassāpes. Katrs anglis asi izjūt robežas starp klasēm, balstoties uz priekšstatiem par mājokļa iekārtošanu, automašīnas marku, apģērbu, mājas dzīvniekiem, dārziem, ēdieniem, sarunām un vaļaspriekiem.
Latvijas vēsturē praktiski nekad nav eksistējusi sociālās vienlīdzības sabiedrība. Visbiežāk mūsdienu socioloģiskajā literatūrā ir sastopamas sabiedrības pamatdalījums trijās šķirās – augšējais slānis, vidusšķira un sociālajā pozīcijā zemākā sabiedrības daļa. Pamats šim dalījumam galvenokārt ir sociāli ekonomiskās struktūras noteiktais ienākumu apjoms. Strata finansiālo situāciju ietekmē īpašuma attiecības, vēsturiski izveidojusies tendence garīgā un fiziskā darba veicēju nošķīrumā dzīves kvalitātes noteikšanā, profesiju sociālā nozīmīguma lomas izpratnes stereotipu īstenošana materiālā atalgojuma ziņā, kā arī tehnoloģijas attīstības radītā tirgus konjuktūra.
Socioloģijā kā vidusšķiras galveno kvalitatīvo lielumu pretstatā fiziska darba darītājiem raksturīgajām iezīmēm visbiežāk min tās saistību garīgā darba veikšanu. Savukārt no augšslāņa vidusšķira atšķiras ar to, ka šai sabiedrības daļai nav īpašumā ražošanas līdzekļu.
Latvijas sabiedrības augšējo slāni veido statistiski relatīvi neliela iedzīvotāju daļa. Latvijā par vienu no sarežģītākajām attīstības problēmām var uzskatīt vidusšķiras vājumu – gan tās pieticīgās ietekmes ziņā uz tautsaimniecību, gan salīdzinoši nelielā skaitliskā sastāva dēļ. Lielākas daļas garīgā darba veicēju – pedagogu, zinātnieku, ārstu, kultūras infrastruktūras darbinieku, valsts iestāžu un arī privātfirmu tehniskā personāla ienākumi ir pārāk pieticīgi, lai šo profesiju pārstāvjus varētu pieskaitīt pie vidusslāņa.
Viens no radītājiem, kurš raksturo, cik nevienlīdzīgi sabiedrībā tiek sadalīti ienākumi, ir Džini indekss (tas svārstās no 0 līdz 1 atkarībā no sadales vienlīdzības pakāpes), jo augstāks koeficients, no lielākā ir ienākumu nevienlīdzība. Situāciju Latvijā raksturo 1.tabulā sniegtie dati.
…
