Pēc Livonijas kara ( 1558 – 1583 ) liela daļa Livonijas nonāca Polijas varā. Pēc Polijas – Zviedrijas kara ( 1600 – 1629 ) par galveno noteicēju Baltijā kļuva Zviedrija. 17.gs.2.pusē Latvijas teritorija bija sadalīta trijos politiski un ekonomiski atsevišķos apgabalos. Rīga un Vidzeme kļuva par Zviedrijas aizjūras koloniju, Latgale bija Polijas nomales province, bet Kurzeme un Zemgale saglabāja autonomas hercogistes statusu. Stāvoklis stipri mainījās pēc Lielā Ziemeļu kara ( 1700 – 1721 ).Jau 1710.gadā Krievija ieņēma Rīgu un pievienoja sev Vidzemi un visu Igauniju. Ilgstošie kari noveda Poliju pie pilnīga ekonomiska sabrukuma. Krievija to izmantoja un ar sabiedrotajiem Austriju un Prūsiju sadalīja Poliju. Pēc Polijas pirmās sadalīšanas ( 1772 ) Krievija pievienoja sev Latgali, bet pēc trešās sadalīšanas ( 1795 ) – arī Kurzemes hercogisti.[13.]
Visu vēsturisko notikumu rezultātā Latvijas arhitektūru un mākslu noteica ne tik daudz vietējie apstākļi, kā iekarotāju valstu kultūras un celtniecības iespaids. Liela ietekme bija arī no Holandes un Ziemeļvācijas, ar kurām Rīgai bija cieši tirdzniecības sakari.
Valdošais stils 17. – 18.gs. visā Baltijā bija baroks, bet 18.gs. pēdējos gadu desmitos arī klasicisms.
Gandrīz visas Kurzemes baznīcas ir nelielas, kubiskais zvanu tornis parasti piekļaujas vidusjomam un noslēdzas ar asu smaili. Ēkas ārējās sienas parasti ir pilnīgi gludas, bez nišām un dekoratīviem portāliem. Viss barokam raksturīgais greznums koncentrējas interjerā. Viena no raksturīgākajām Kurzemes baroka kulta ēkām ir Apriķu baznīca, kura celta ap 17.gs.vidu. Ārēji ēka ir ļoti vienkārša, kas ļoti kontrastē ar iekštelpas greznību. Baznīcas griestus klāj gleznojums. Lībekas kokgriezēja J. Kreicfelda darinātais kungu sols un luktas kopā ar 18.gs.40.gados radīto altāri un kanceli veido veselu dekoratīvās koktēlniecības ansambli, kas bagātīgi greznots ar akanta lapu vijumiem.[8.]
Ar arhitektonisko risinājumu starp Kurzemes baznīcām izceļas Liepājas Sv. Trīssavienības baznīca ( 1742 – 1758), kura celta pēc Kēnigsbergas arhitekta J. Dorna projekta. Tā ir garumā stipri izstiepta trīsjomu celtne, kuru vidū šķērso transepts. Ārējās sienas ir gludas, tās šķeļ pilastri, starp kuriem novietoti augstu paceltie logi. …
