Ievads
Kurzemes un Zemgales hercogs skaitījās Polijas karaļa vasalis-zemāk stāvošs kungs, kam pēc Polijas karaļa aicinājuma bija jādodas karā ar 300 jātniekiem, lai gan hercogiste bija samērā patstāvīga pat ārpolitikā.
Livonijas karš un Polijas-Zviedrijas karš nopostīja Vidzemi, bet Kurzeme un Zemgale tikpat kā nebija skartas.
Līdz ar to Kurzemes un Zemgales hercogistē jau 16.gs. otrajā pusē veidojās no Vidzemes atšķirīgi apstākļi-attīstītāka ekonomika un saimniecība.
Kurzemes un Zemgales hercogistes attīstībā, saistībā ar Hercogu Jēkabu, bija divi galvenie attīstības posmi, kuru laiku robežas noteica kari starp Poliju, Zviedriju un Krieviju: 1642.-1658. gadam un 1660.-1681. gadam
Fons
Hercoga Jēkaba valdīšanas laiks sakrita ar Francija karaļa Luija XIV valdīšanas laiku (1643.-1715.g.)
Šinī laikā Eiropas politiskā aina bija sekojoša:
1.Krievija bija vēl mazattīstīta un ekonomiski vāja
2.Zviedrijai bija ziedu laiki-valdīja Vidzemē, Igaunijā
3.Vācija bija sadalīta daudzās nelielās valstiņās-Hercogs Jēkabs bija apprecējis Brandenburgas kūrfirsta māsu
4.Polija-Lietuva bija stipra valsts, kurai piederēja arī Kurzemes un Zemgales hercogiste
5.Nīderlandei bija ziedu laiki-galvenā aizjūras tirdzniecības valsts
6.Anglija turpināja cīņu ar Spāniju, Nīderlandi un Franciju par aizjūras kolonijām
Hercogs Jēkabs
Hercogs Jēkabs piedzima 1610. gadā Kuldīgā, līdz 14. dzīves gadam dzīvoja un mācījās vairākos Vācijas valstiņu galmos
23 gadu vecumā (1633/1634. gadā0 piedalījās Krievijas cara armijas sakaušanā pie Smoļenskas, kas deva vairākus desmitus miera gadu arī Latvijas teritorijai.…