Kurzemes uzplaukums hercoga Jēkaba laikā

Kurzemes lielais hercogs Jēkabs ir dzimis 1610. gadā Kuldīgā; pēc pāris nedēļām viņam nomira māte. Hercoga Frīdriha laulātā draudzene viņam atvietoja māti un tēva Vilhelma nemierīgā dzīve piespieda viņu bieži pierast pie jauniem dzīves apstākļiem un citu cilvēku gribas un domām. Neviens Jēkabu nelutināja, tāpēc viņš vēlāk nebija iedomīgs, jūtelīgs vai atriebīgs, bet pastāvīgi veidoja savu raksturu. Līdz 14. dzīves gadam viņš dzīvoja pēc kārtas Karalauču un Berlīnes galmā, Rostokā un Leipcigā, kur cītīgi nodevās studijām. Kā izņēmums valdošo personu starpā viņš ļoti agri prata iztikt ar samērā nelielu uzturu personīgām vajadzībām, saistīt pie sevis citus cilvēkus, griezt sabiedrības vērību uz sevi un disciplinēt savas tieksmes un vēlēšanās. Atgriežoties Jelgavā, viņš trīs gadus ceļoja pa ārzemēm, apmeklējot radus un valdnieku galmus; Jēkabs iepazinās ar jaunām strāvām kultūras laukā un lielo Eiropas politiku. Viņš iepazinās ar tā laika noteicošām personām, un ieguva daudzus draugus un uzticīgus līdzstrādniekus.1Tā kā viņš bija daudz ceļojis, tad iegūtā izglītība arī bija teicama. Viņš labi pazina Eiropas svarīgākās pilsētas un bija ietekmējies no merkantilisma idejām. Sevišķa ietekme viņa vēlākajā politikā bija Holandē pavadītajiem gadiem, kur Jēkabs studēja tirdzniecību un viņa uzmanību bija saistījusi koloniju ekonomiskā nozīme.2…