Kurzemes - Zemgales hercogiste

Beidzoties Livonijas karam, kas beidza šīs valsts pastāvēšanu. Uz vecās Livonijas drupām radās Kurzemes un Zemgales hercogiste. Kad 1562. gada 5. martā Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers svinīgi novilka mestra mēteli un visas savas valdīšanas zīmes nodeva Polijas-Lietuvas karaļa Sigismunda II Augusta komisāra rokās. Visiem bija skaidrs, ka vecie laiki vairs neatgriezīsies. Kaut arī mestrs jau divus gadus bija vedis sarunas par zemes nākotni. Arī visi agrākie ordeņa vasaļi tajā pašā dienā nodeva savus uzticības zvērestus Polijas-Lietuvas karaļa komisāriem, izņemot Rīgas pilētas pārstāvjus, kuri nevēlējās pakļauties jaunajai varai. Bet nākošajā dienā svinīgā sapulcē Gothards Ketlers paziņoja, ka viņš esot hercogs Kurzemē un Zemgalē. Tā oficiāli tika nodibināta Kurzemes un Zemgales hercogiste. Bet tikai pēc trīs gadiem Polijas-Lietuvas karalis atsūtīja jaunajam hercogam pienākošās valdīšanas zīmes: cepuri, mēteli, zizli, jostu, karogu, vairogu, un zobenu. Jaunajai hercogistei sākumā negāja viegli, hercogam Gothardam nācās par naudu pirkt savu vasaļu un ierēdņu atzīšanu un uzticību. Tomēr iekšpolitiku hercogs bija izveidojis gudri un apsvērdams visus apstākļus un sekas. Nevarētu teikt, ka viņš visu pārvaldes sistēmu būtu izveidojis no nekā, jo pastāvēja no vecās valsts palikusi aizsardzības sistēma un administrācija. Hercogam bija vairākas iespējas paplašināt savu valsti, vai izpērkot Prūsijai ieķīlāto Liepājas novadu sauktu par Grobiņas iecirkni, un mantojot dāņu hercogam Magnusam piederošo Piltenes novadu, bijušo Kurzemes bīskapiju. Kā arī Daugavas labais krasts, kuru ne vien centās iegūt hercogs Gothards, bet arī viņa mazdēls hercogs Jēkabs.…