Ievads
„Ikkatrai skolai vispirms vajag parādīt cilvēkam to, kas viņā ir visvērtīgākais, liekot viņam sevi apzināties par cilvēces nemirstīgās garīgās attīstības daļiņu un dzīvu orgānu.”- tā rakstīja Konstantīns Ušinskis(5,61). K. Ušinska darbos parādās viņa uzskats par pedagoģijas lielo nozīmi cilvēces, kultūras un garīguma attīstībā un saglabāšanā, kā arī par vispārēju cilvēku atbildību audzināšanas jomā. Šis jautājums par katra cilvēka atbildību nākotnes, cilvēces, kultūras, vides saglabāšanu un attīstību ir aktuāls vienmēr un visos laikos.
K.Ušinskis centās izveidot pedagoģisku antropoloģiju, zinātni par cilvēku un viņa audzināšanu(5,8). „Ja pedagoģija grib audzināt cilvēku visos virzienos, tad tai iepriekš tas arī jāizzina visos virzienos.”(5,82). Ušinska pedagoģiskā teorija balstās uz anatomijas, fizioloģijas, psiholoģijas, filosofijas, vēstures un citu zinātņu likumiem, to mijiedarbību cilvēka dabas izpratnē.
K. Ušinskis īpašu nozīmi piešķīra dzimtajai valodai un tās nozīmei mācību procesā. K. Ušinskis rakstīja: „Valoda ir pati dzīvākā, pati bagātākā un stiprāka saite, kas vieno tautas agrākās, tagadējās un nākamās paaudzes vienā lielā vēsturiskā veselumā. Valoda ne tikai izteic tautas dzīvotspēju, bet ir tieši pati tās dzīvība. Kad izzūd tautas valoda, nav vairs arī tautas!”(2,223).
Arī pie mums Latvijā jaunlatviešu pedagoģijas centienos atbalsojās klasiskās pedagoģijas, tai skaitā – K. Ušinska atziņas. Protestējot pret skolu ģermanizāciju jaunlatvieši aizstāvēja latviešu tautas tiesības uz vispārēju, obligātu, bezmaksas izglītību un prasīja macības dzimtajā valodā (1,78). 19.gs. beigās Latvijā bija izteikti pārkrievošanās draudi, lai gan latviešu valodas nozīme saglabājās privātskolās un mājmācībā (3.67). Progresīvo skolotāju prasību par mācībām dzimtajā valodā Latvijā ieviesa tikai 1919. gadā(5,7).
Pētījuma priekšmets: K. Ušinska pedagoģiskā teorija.
Pētījuma objekts: pedagoģijas vēstures teorijas.
Mērķis: izpētīt literatūras avotus par K. Ušinska pedagoģijas teoriju un analizēt tos.
Uzdevumi:
1) pētīt literatūras avotus,
2) analizēt literatūras avotus.
Darbs sastāv no trim nodaļām ar apakšnodaļām un pieciem literatūras avotiem.
1. K.Ušinska dzīve un pedagoģiskā darbība
Konstantīns Ušinskis(1824-1870) –zinātniskās pedagoģijas pamatlicējs Krievijā, dzimis Tulā, pabeidzis Maskavas universitātes juridisko fakultāti. Jau studiju gados sāka interesēties par audzināšanas jautājumiem. 22 gadu vecumā iecelts Jaroslavas juridiskajā licejā par profesora vietas izpildītāju kamerālzinātnēs, taču savu progresīvo uzskatu dēļ jau pēc diviem gadiem(1849.g.) tiek atbrīvots no darba , lai gan oficiālais aiziešanas iemeslis, tiek minēts veselības stāvoklis. Tajā gadā tiek publicēts raksts „Par kamerālo izglītību”.
1850.g. -1854.g. strādā par sīku ierēdni Iekšlietu ministrijas departamentā, tajā laikā nodarbojas arī ar žurnālistiku un sāk publicēt savus pirmos rakstus žurnāla „Sovremeņņik”.
1854. gadā sāk darbu Gatčinas bāreņu institūtā vispirms kā krievu literatūras un tiesību zinātnes pasniedzējs, pēc tam kā šīs mācību iestādes inspektors. Tiek publicēti raksti: „Par pedagoģiskās literatūras derīgumu(1857.g.)”, „Par tautiskumu sabiedriskajā audzināšanā(1957.g.)”, „Skolas trīs elementi(1858.g.)” un citi.
…
