SABIEDRĪBA KĀ SOCIĀLĀ SISTĒMA
Sabiedrība ir kādā teritorija pastāvoša liela sociālā sistēma, kas sevi ietver gan indivīdus, gan sociālas grupas. Mēdz uzskatīt, ka sabiedrības locekļus vieni kopības apziņa un kopības kultūra, it īpaši vairāk vai mazāk vispāratzītas normas, vērtības, sociālās lomas un instituti.
Sistēma ir veselums, savstarpēji saistītu daļu un elementu kopums. Katrs sistēmas elements izturas gan atkarībā no savas individualitātes, gan arī atkarība no nišas, kuru tas sistēmā ieņem. Bet sistēmas kopējo izturēšanos ne tik daudz nosaka elementu individualitāte, ik šo nišu kopums – sistēmas uzbūve jeb struktūra.
Sociāla sistēma ir sistēma, kas sastāv no indivīdiem vai sociālām grupām (organizācija vai institūcija, nācija vai etniska grupa, sabiedrība); relatīvi pastāvīga sociālo attiecību veidojums; jebkurš sociālais veidojums, kas aplūkots kā vienotā veselumā saistītu daļu kopums Socioloģija aplūko sabiedrību kā vienotu, sarežģīti strukturētu veselumu (socium), kurā īstenojas likumsakarīga dažādu sociālās sakārtotības formu – organizāciju, institūtu, grupu – mijiedarbība.
Sabiedrība – plašākā nozīmē vēsturiski izveidojies cilvēku kopdarbības formu kopums; materiālās pasaules daļa, kas salīdzinājumā ar dabu ieguvusi jaunu kvalitāti kā vēsturiski nosacītas cilvēku produktīvas darbības un sadarbības produkts. Sabiedrības kā sociālas sistēmas izveidošanās un attīstība ir dabiski vēsturisks process, kura pamatposmus raksturo sabiedriski ekonomiskās formācijas (vēsturiski noteikts sabiedrības tips, īpaša vēsturiska sabiedrības attīstības pakāpe ar tai piemītošajiem likumiem). Tādēļ mazāk vispārinātā, šaurākā nozīmē sabiedrības jēdzienu lieto sabiedriski ekonomisko formāciju un vēsturiski konkrētu sociālās sistēmas (iekārtas) tipu apzīmēšanai (vergu sabiedrība, feodālā sabiedrība u.c.).
Konkrēta sociālās sistēmas tipa savdabību nosaka materiālais ražošanas tips (ražotājspēku (cilvēku darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma) un ražošanas attiecību (cilvēku savstarpējo materiālekonomisko attiecību kopums) vienotība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē; sabiedriski), ar to saistītais cilvēku kā sabiedrisko indivīdu veidošanās process un viņu kopdarbības un saskarsmes formu jeb attiecību atražošanas un pilnveidošanas īpatnības. Sabiedriskās attiecības izsaka sabiedrības ka sociālās sistēmas specifiku, tās būtību. Katra konkrētā vēsturiskās attīstības pakāpē sabiedrības būtības reālās izpausmes raksturo ekonomiskas un sociāli politiskas iekārtas īpatnības. Vairākām formācijām kopīgas cilvēku sabiedriskas dzīves ražošanas un atražošanas formas raksturo tādi vēsturiski noturīgi sabiedrības struktūras komponenti kā ģimene, citas sociālās grupas, arī sabiedrības vadīšanas un organizācijas formas – valsts, sabiedriskas organizācijas u.c.
Socioloģijā nepastāv viennozīmīgs uzskats par to, kas ir sabiedrība. Plašākā nozīmē ar sabiedrību tiek apzīmēts vēsturiski izveidojies cilvēku mijiedarbību rezultāts, bet šaurākā nozīmē - nāciju, tautu, valsts iedzīvotāju sociālā organizācija. Pitirims Sorokins uzskatīja, ka sabiedrība ir saskarsmes procesā iesaistīto cilvēku kopums; Edvarts Šilss uzskatīja, ka sabiedrība ir cilvēku, vienotu ar kopēju vērtību, normu, tradīciju un likumu sistēmu, mijiedarbības produkts; Talkots Parsons ar sabiedrību apzīmēju cilvēku, kurus vieno vērtības un normas, savstarpējo attiecību sistēmu.
Tātad var secināt, ka sabiedrība ir viens veselums, kuru veido cilvēki, viņu relatīvi noturīgi sociālie sakari, attiecības un mijiedarbība, sociālās grupas, kopienas un institūti. Svarīgi atzīmēt, ka sabiedrība nav vienkārša cilvēku, viņu attiecību un mijiedarbību summa (sabiedrība ir pārcilvēciskā). Sabiedrība ir patstāvīga substance - sociālā sistēma. Šis sistēmas elementi ir cilvēki, sociālās grupas, kopienas institūti, sociālās normas un vērtības, sociāla mijiedarbība un mijattiecības utt. Katrs sociālās sistēmas elements sabiedrībā ieņem noteiktu vietu un spēle noteiktu lomu. Visi sabiedrības sociālās sistēmas elementi vairāk vai mazāk ir savstarpēji saistīti. Sabiedrība kā sociāla sistēma ir tāda sistēma, kura funkcionē un attīstās pēc saviem likumiem (nav kontrolējams).
…
