8. Kvantitātivā nauda teorija Latvijā.
Izpētot plašās naudas (M2X) un inflācijas lielumu (PCI), izmantojot regresijas analīzes metodi, var redzēt, ka starp M2X un PCI pastāv pozitīva sakarība - pieaugot plašai naudai, palielinās arī inflācija, kas atbilst kvantitatīvās naudas teorijas likumsakarībai. Tomēr, kā liecina determinācijas koeficients (R2), 1. zīmējumā šī sakarība nav cieša un to parāda arī dotais regresijas vienādojums, no kura izriet, ka plašās naudas pieaugums par vienu vienību, palielina inflāciju nebūtiski (par 0,001 vienībām). Tas nozīmē, ka uz inflāciju ietekmē arī citi faktori. Ja mēs novilksim bisektrisi (45o) var redzēt, ka līdz 2006. gadam M2X pieauga ātrāk par PCI. To var raksturot ar to, ka Latvijā pēc iestāšanās ES (2004.g.) caur banku sektoru sāka ieplūst daudz naudas un arī preču tirgus palielinājās tāpēc pieauga arī preču daudzums. Savukārt 2. zīmējumā situācija būtiski mainījās, ja mēs novilksim bisektrisi, tad ir redzams, ka trends ir stāvāks nekā bisektrise, tas nozīmē to, ka PCI auga ātrāk nekā M2X. PCI kompensējās ar aprites ātruma pieaugumu, ko var raksturot ar spekulatīviem darījumiem – sāka attīstīties preču tirgus (pirk lētāk, pārdot dargāk). Vēl viens no variantiem, kāpēc palielinājās aprīšu skaits, ir psiholoģiskais moments. Banku iestādes sāka izsniegt vairāk kredītus, it īpaši hipotekāro kredītu, inflācija sāka augt, tā kā pēc iestāšānās ES preču tigrus palielinājās un pieprasījums bija lielāks par piedāvājumu. Cilvēki sāka vairāk pirkt, jo vēlāk preces maksās vēl dargāk. Savukārt, aprišu skaits 2008. un 2009. gados sāka samazināties. Parasti tā notiek, kad pēc buma perioda seko krīze. Bija nepieciešams samazināt naudas masu apgrozībā, tāpēc banku sektors pacēla procentu likmes uz kredītiem, kredītu skaits krietni samazinajās, piedavājums kļūst lielāks par pieprasījumu un cilveku pirktspēja samazinājās. Kā arī krīzes laikā daudzi cilvēki uzskata, ka vēlāk preces maksās daudz lētāk, tāpēc aprišu skaits samazinājās, kā arī samazinājās inflācijas līmenis.
…
