7.Saeimas laikā, kad tika veicināta inkluzīva pilsoniskā sabiedrība un kā aktualitāte bija sabiedrības integrācijas programmas izveide, pilsoniskā likuma izmaiņas, kas spētu nodrošināt sabiedrības vienotību, paplašinot pilsoņa iegūšanas iespējas, veidojot integrētu sabiedrību un mazinot politiskās atšķirības etnisko grupu starpā. Lai gan tika veicināta sabiedrības integrācija, tomēr 8.Saeimas laikā joprojām liela sabiedrības daļa nav naturalizējusies. Pirms 8.Saeimas 2002.gada jūlijā 514 298 iedzīvotāji ir nepilsoņi jeb 22% no visiem iedzīvotājiem.1 2005.gada sākumā publicētajos datos nepilsoņu skaits ir 452 003 jeb 19,6% no visiem iedzīvotājiem.2 Tātad vēl joprojām ir aktuāla sabiedrības integrācijas nepieciešamība, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāji ir nepilsoņi, kuri nevar efektīvi realizēt politiskās tiesības. Kā ierobežojošus faktorus integrētai sabiedrībai var minēt gan politisko kultūru, gan politisko institūciju darbību. Tātad kā viens no ierobežojošiem faktoriem ir arī politisko partiju darbība, kas lielā mērā balstās uz politiskajām nostādnēm. Tāpēc pētot partiju nostādnes, var atklāt integrētas sabiedrības attīstības problemātiku.
Sabiedrības integrācija ir viens no demokrātijas pamatprincipiem. J. Habermas uzsvēra: „Kā nozīmīgu darbību demokrātijas stiprināšanā integrētas sabiedrības veicināšanu, kuras rezultātā būtu vērojama liela politiskā līdzdalība”.3 Sabiedrības integrācijas politiku demokrātijas valstīs nosaka parlaments. Savukārt parlaments nevar pastāvēt bez sabiedrības ievēlētām amatpersonām. Parasti politiskie kandidāti veido politiskās partijas, lai iekļautos valsts likumdevējvaras institūtā. Tātad valsts politiku nosaka politiskās partiju veidotā politika.
No 8.Saeimas izvēlētajām partijām un partiju apvienībām analīzei tika pakļautas: apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), Tautas partija (TP), partija “Jaunais laiks” (JL), Latvijas Pirmā partija (LPP) un centriskā partiju apvienība “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS), politisko organizāciju (partiju) apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). Apskatot partiju ekonomiskās un sociālās nostādnes partiju programmās, tika secināts, ka TB/LNNK, TP, un JL ir labējas partijas. Tā kā kursa darba mērķis ir iepazīties ar sabiedrības integrācijas problemātiku labējo partiju nostādnēs, tad tiks pētītas labējo partiju nostādnes. Tā kā TB/LNNK tika aplūkota iepriekšējā kursa darbā un tās programmas nav mainījusies, tad tās nostādnes vēlreiz netiks analizētas. Lai gan arī TP bija apskatīta iepriekšējā kursa darbā, tomēr tā uz 8.Saeimu ir pieņēmusi pilnīgi jaunu programmu, līdz ar to tiks aplūkotas jaunās programmas integrācijas nostādnes. Apskatot nostādnes, tika secināts, ka ZZS ir centriska apvienība, bet LPP kreisa partija, kas tomēr balansē starp centriskām un kreisām nostādnēm, līdz ar to tās nav kursa darba analīzes objekti. Tikmēr iepriekšējā kursa darbā tika pierādīts, ka PCTVL ir kreisa partiju apvienība, līdz ar to tā netiks analizēta šajā kursa darbā. …
