Mūsu darba pētījuma problēma ir Labklājības ministrijas darbības atspoguļojums dienas laikrakstos - cik bieži un kādos laikrakstos tiek atspoguļota Veselības ministrijas darbība 2002. gada rudens un 2003. gada rudens mēnešos – septembrī, oktobrī un novembrī.
Šīs tēmas aktualitāte ir skaidrojama ar vispārējām pārmaiņām Latvijas politikā, tai skaitā arī ar notiekošajām pārmaiņām labklājības politikā.
Darba hipotēze:
Labklājības ministrijas atspoguļojums Latvijas lielākajos laikrakstos 2002. gada rudenī skandālu līmenī tiek pieminēts biežāk nekā 2003. gada rudenī.
Sekojošā hipotēze tika izvirzīts tādēļ, ka vēlējāmies noskaidrot kā Saeimas vēlēšanas ietekmē mediju saturu. Konkrētas ministrijas pētīšana bija interesanta tādēļ, ka iepriekšējā gadā Labklājības ministrijas paspārnē bija arī veselības jautājumi, bet līdz ar jaunas valdības izveidi, tika izveidota arī jauna ministrija. Dēļ Saeimas vēlēšanām tika aktualizētas problēmas Labklājības ministrijā, jo žurnālisti, domājams, vēlējās vairāk atklāt politiķu darbības rezultātus. Šo domu mēs pamatojam ar mediju satura teorijām (agenda setting) teoriju.
Mērķis:
Analizēt Labklājības ministrijas attēlojumu laika posmā no 2002. gada 1. septembra- 2002.gada 30. novembrim un 2003. gada 1. septembra- 2003.gada 30. novembrim.
Uzdevums:
Pierādīt hipotēzi.
Sekojošais apgalvojums tika izvirzīts tādēļ, ka vēlējāmies noskaidrot kā Saeimas vēlēšanas ietekmē mediju saturu. Konkrētas ministrijas pētīšana bija interesanta tādēļ, ka iepriekšējā gadā Labklājības ministrijas paspārnē bija arī veselības jautājumi, bet līdz ar jaunas valdības izveidi, tika izveidota arī jauna ministrija. Dēļ Saeimas vēlēšanām tika aktualizētas problēmas Labklājības ministrijā, jo žurnālisti, domājams, vēlējās vairāk atklāt politiķu darbības rezultātus. Šo domu mēs pamatojam ar mediju satura teorijām (agenda setting) teoriju.
Metodoloģijas sadaļā izmantojām preses kontentanalīzi.
1.Metodoloģija
Metode
Preses kontentanalīze ir pieskaitāma pie "neuzbāzīgajām" metodēm (unobtrusive methods), kuru priekšrocība ir saistāma ar pētniecisku tehniku, kas neiejaucas un neiedarbojas uz pētāmo objektu.
Vēbers definējis kontentanalīzi kā pētniecības metodi, kas izmanto procedūru kopumu, lai izdarītu drošus slēdzienus (spriedumus) par tekstu. Šie spriedumi var būt par ziņas sūtītājiem, pašu ziņu vai tās auditoriju.1 Tāpēc arī mūsu darbā ir piemērota kontentanalīze, jo tā ir vienīgā metode, ar kuras palīdzību var pierādīt mūsu izvirzīto hipotēzi.
Šajā gadījumā kontentanalīze tiek izmantota, lai:
- atklātu sabiedrības uzmanības fokusu – uz kādiem notikumiem laikraksti koncentrē uzmanību;
- salīdzināt medijus vai komunikācijas “līmeņus” – veidus kā notikumi tiek attēloti attiecīgajās kategorijās iekļautajos rakstos.…
