Labo pakalpojumu un starpniecības institūts

LABIE PAKALPOJUMI
Starptautisko tiesību literatūrā termins “labie pakalpojumi” (bons offices) tiek pielietoti dažādā nozīmē. Vairums autoru apskata tos kā strīdu noregulēšanas diplomātisko līdzekli salīdzinot tos ar pārrunām un starpniecību. Doktrīnā labie pakalpojumi tiek apzīmēti kā trešo valstu iespēja iesaistīties starpvalstu līgumu slēgšanas procesā t.i. kā līguma būtiska sastāvdaļa.
Mūsdienās par labajiem pakalpojumiem var runāt arī kā par valstu rīcību, kas ir vērsta uz sadarbību kopējo starptautisko problēmu atrisināšanā, kas nav saistītas konkrētiem strīdus jautājumiem. Šajā paplašinātajā labo pakalpojumu traktējumā par piemēru varētu minēt labos pakalpojumus, kurus sniedza Somijas valdība Helsinku sammita par drošību un sadarbību Eiropā, sagatavošanas un organizēšanas posmos.
Kā strīdu mierīgas atrisināšanas institūts labie pakalpojumi sastāda starptautiski tiesisko normu kopumu, kas regulē trešo valstu vai starptautisko organizāciju darbību, kura tiek īstenota pēc viņu pašu gribas vai pēc kādas no konfliktējošo valstu prasības, kas tiek vērsta uz tiešo sarunu radīšanu vai atjaunošanu starp strīdus valstīm ar mērķi radīt labvēlīgus apstākļus strīda mierīgai atrisināšanai.[3, 59]

LABO PAKALPOJUMU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA
Labo pakalpojumu institūts patstāvīgi darbojas kā starptautisko tiesību institūts jau no 19.gs. beigām, kad tas tika nostiprināts vairākos divpusējos un daudzpusējos līgumos. Līdz tam labie pakalpojumi tika uztverti kā starpniecības institūta sastāvdaļa.

…