Laika skaitīšana / Реферат / Физика / ID: 409418

4,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:409418

Автор: emima256 (3)

Оценка:

Опубликованно: 28.10.2010.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 4 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	4
1.	Laika skaitīšanas sistēma	5
1.1.	Laika josla	5
1.2.	Vasaras laiks	5
1.3.	Vietējais laiks	5
1.4.	Pasaules laiks	6
1.5.	Laika skaitīšanas sistēma (tabula)	6
2.	Kalendārs	7
2.1.	Mēness kalendārs	7
2.2.	Mēness- Saules kalendārs	7
2.3.	Saules kalendārs	7
2.4.	Jūlija kalendārs	7
2.5.	Gregora kalendārs	7
2.6.	Vēstures kalendāra veidi (tabula)	8
3.	Saules gads- Latviskās gada izpratnes	9
3.1	Gadskārta	9
3.2	Gadalaiki	9
3.3	Savaites	10
3.4	Diena	10
3.5	Svinamie laiki	10
3.6	Ievestie kalendāri	10
4.	Maiju kalendārs un to laika skaitīšanas sistēma	11
4.1	Colkīns	11
4.2	Hābs	11
4.3	Kolerācija	11
4.4	Mēnesis	11
5.	Pulksteņu revolucionārā attīstība	12
5.1	Milzīgie ēnu pulksteņi	12
5.2	Senajā Ēģiptē lietotais ūdens pulkstenis	12
5.3	„Satiekamies pulksten 15 pēdas!”	12
5.4	Saules pulkstenis no Sicīlijas Romā rāda nepareizi	13
5.5	Sengrieķu revolucionārais ūdens laikrādis	13
5.6	Mēra ar vaska svecēm	13
5.7	Ķīnas brīnums	14
5.8	Eiropā sāk tikšķēt mehāniskais pulkstenis	14
5.9	Birst olu čaumalas un smiltis	15
5.10	Svārsta pulkstenis	15
5.11	Pulksteņa minūšu rādītājs	15
5.13	Pulkstenis ar dzeguzīti	16
5.14	Lode nokrīt pulksten 13.00- Griniča laiks	16
5.15	Uzlabo pulksteņa metāla aovalku	16
5.16	Kvarca kristāls precizitātei	16
5.17	Atompulkstenis	17
5.18	Jaunais optiskais atompulkstenis	17
	Izmantotā literatūra un avoti	18
	Pielikumi	19

Фрагмент работы

Mēness kalendārs

Pirmais kalendārs cilvēces vēsturē acīmredzot bija Mēness kalendārs. Tajā par pamatciklu pieņemts Mēness fāzu nomaiņas laiks. Tā garums ir nepilns mēnesis, precīzāk, 29,5 dienas. Jau pats vārds "mēnesis" rāda, cik cieši šis jēdziens ir saistīts ar Mēness kustību. Mēness kalendāru vēl tagad lieto vairākās islama valstīs. Šī kalendāra trūkums ir tāds, ka tas nesaistās ar gadalaikiem un zemkopības sezonām.

Mēness- Saules kalendārs

Nākamais solis kalendāra attīstībā bija Mēness-Saules kalendāra ieviešana. Mēnešus skaitīja pēc Mēness fāzes, bet gadu pēc Saules. Laika skaitīšana pēc Mēness-Saules kalendāra bija diezgan sarežģīta. Lai saskaņotu Mēness un Saules gada garumus, kalendārā iekļāva papildu mēnešus un papildu dienas.

Saules kalendārs

Saules kalendārs acīmredzot izveidojās Senajā Ēģiptē, jo šīs valsts zemkopība bija cieši saistīta ar ikgadējiem Nīlas plūdiem, tātad ar gadalaikiem. Gada garums bija 365 dienas. Tā kā faktiskais gada garums ir nedaudz lielāks, aptuveni katrus četrus gadus radās vienu dienu liela nobīde.

Jūlija kalendārs

46. gadā pirms mūsu ēras Senajā Romā pēc imperatora Jūlija Cēzara pavēles notika kalendāra reforma - katrā ceturtajā gadā (garajā gadā), skaitīja nevis 365, bet 366 dienas. Jūlija kalendārs jeb ,„vecais stils’’, kas oficiāli bija spēkā līdz 1582. gada 5.oktobrim. Šī kalendāra atvasinājums 18.gs. sākumā bija arī Zviedru kalendārs. Jūlija kalendārs bija liels solis uz priekšu kalendāra attīstībā, bet arī tas nebija pietiekami precīzs. Kalendāra gada garums tajā ir 365 dienas un 6 stundas, bet astronomiskais gads ir par 11 minūtēm īsāks, tāpēc Jūlija kalendārs pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas. Gadsimtu gaitā šī starpība kļuva arvien lielāka. …