Laikraksta "Latvijas Avīze" pirmo lappušu analīze 2012.gada jūnija, jūlija un augusta numuros

Kā jau iepriekš minēta idealizācija ir izplatīts priekšstats, ka izrāde sniedz idealizētu skatījumu uz situāciju, tas nozīmē, ka izpildītāji cenšas uzturēt iespaidu, it kā viņu tā brīža rutīnas izrādīšanā būtu kaut kas īpašs un vienreizējs. Idealizācija šajā gadījumā bija tas, ka laikraksts noteica, kāda ir svarīgākā informācija un kā to pasniegt lasītājiem. Šī situācija labi ir saskatāma 1.jūnija numurā (sk. 3.pielikumu), kur sākoties vasarai tika ievietots raksts par skolēnu brīvdienu sākšanos, ņemot vērā to, ka tas notiek katru gadu un ir ierasta lieta, šis medijs pievienoja visiem zināmajam apgalvojumam klāt skaitliskus datus un pievienojot klāt informāciju par Staiceles skolu un to ar ko tā atšķiras no citām skolām.
Izteiksmes un kontroles uzturēšana definīcija šajos laikrakstos bija ļoti labi novērojama, jo virsraksti un rakstu saturs bieži vien ļoti kontrastēja savā starpā. Tas bija arī apskatāms 21.augusta numurā (sk. 4.pielikumu), kura augšējā malā bija ievietots Helēnas Demokovas izteikums: „Latviešu kultūrā par problēmu kļuvusi tā, ka jaunieši nelasa grāmatas. Vainīgi ir vecāki, nav ko vainot skolu vai valsts politiku.” Un turpinājumu šim rakstam ir iespējams lasīt 4.lappusē. Šāda veida izteikums var tikai provocēt lasītājus un kā zināma preses auditorija lielākoties ir vai nu vecāku, vai vecvecāku vecumā. Līdz ar to jau tā skeptiskie vecāki par šo daudzreiz apspriesto situāciju ar jauniešu lasīt vēlmi var tulkot šo rakstu tikai negatīvi un nevēlēties vairs iegādāties un lasīt šo laikrakstu.
Pārprasto izrādi pētot „Latvijas Avīzes” pirmās lapaspuses diemžēl nevarēja novērot, jo kā zināms presē nonāk tikai pārbaudīta informācija līdz ar to šajā situācijā pārprastā izrāde neatbilda definīcijai, ka mēs bieži vien īpašu uzmanību pievēršam tiem izrādes aspektiem, ar kuriem ir grūtāk manipulēt, tādējādi ļaujot sev spriest par izrādes visvairāk sagrozāmo mājienu ticamību.
Mistifikācijas definīciju, ar kuru ir jāsaprot to, ka pastāv plaši izplatīts uzskats, ka kontaktam uzliktie ierobežojumi, sociālas distances uzturēšana nodrošina veidu, kādā iespējams publikā radīt un uzturēt godbijību, veidu kādā publiku noturēt mistifikācijas stāvoklī attiecībā pret izpildītāju.” Diemžēl arī nevarēja saskatīt un pielietot analīzē.
…