Mēs, šķiet, visvairāk vērtējam dzīvi, kuru palaižam garām strādājot - vērtējam, jo nepietiek laika, vērtējam, jo jūtamies vainīgi gan ģimenes, gan draugu priekšā. Ir pat tā, ka vienas ģimenes cilvēki katrs dzīvo savā laikā: mazi bērni un veci cilvēki- lēnajā laikā (pastaigas, rotaļas, tējas pēcpusdienas, kino), pieaugušie- straujajā (darbs un nauda, labklājības simbolu iegāde, izklaides). Ja mēs ņemam vērā iepriekšminēto, ka no tehnoloģijām un informācijas atteikties nevar un arī nevajag, tad jāsecina, ka mūsdienās aktuāls ir jautājums par dzīvesmākslu. Kā iegrožot laiku, veltīgi neizšķiežot savu dzīvi? Šajā kontekstā dzīvesmāksla nozīmē to, ka indivīdam ir jāspēj apvienot tehnoloģijas un savu dzīvi tā, lai neizjustu nemitīgu laika trūkumu. Jāatrod zelta vidusceļš, kas ved gar moderno pasauli un personīgo dzīvi.
Secinājumi
Mēs paši nemaz neapzināmies, cik daudz informācija mums ir dota. Savu dienu mēs spējam piepildīt pilnībā, vajag tikai gribasspēku. Ar mūsdienu tehnoloģijām daļa no laika ir arī izšķiesta pilnībā. Bija interesanti taisīt šo darbu, jo arī pašam ir tā sajūta, ka neko nevar izdarīt laikā, vai tieši otrādi – laiks pāri palicis par daudz un nezini ko iesākt, bet vienmēr kaut ko var iesākt, tikai sev ir jātic.…