Abus romānus vieno galvenie varoņi, kuri ir bērni ar sev raksturīgo pasaules uztveri un spēju nepakļauties ne Svešā, ne arī pelēko kungu ļaunajiem plāniem atņemt cilvēkam vērtīgo laiku, kurš piepilda ikviena dzīvi, jo kā atzīst Mihaels Ende „ ...laiks ir dzīve. Un dzīve glabājas sirdī” . Kā vienojošais šajos romānos ir arī Laika tēma, tomēr, manuprāt, atšķirīgs ir abu autoru skatījums un spēja patiesi un interesanti atklāt savas idejas un uzskatus. Endes romānā vairāk piedzīvojumu un notikumu, ar kuru palīdzību autors it kā paplašina radītās pasaules horizontu, turpretim Cielēnas romānā aktīvas darbības ir daudz mazāk. Romānā „ Zēns un laiks” vairāk dominē Zēna pārdomas, iekšējie monologi. Tas lielā mērā nosaka- kā autors spēj piesaistīt lasītāja interesi, radīt aizrautīgu interesi par aprakstītiem piedzīvojumiem un līdzpārdzīvojumu galvenā varoņa darbībā.
Kā jau iepriekš minēju, abu romānu centrā ir Laiks, kurš savā ziņā uztverams kā neatkarīgs tēls, kā abstrakts lielums un vērtība, un tieši Laiks ir tas, kura dēļ risinās visi notikumi gan romānā „ Zēns un laiks”, gan „ Momo”. …