Laimas slimība pirmoreiz tika atklāta 1975. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, ko atklāja ārsts Alens Stīrs (Allen Steere) pēc kāda noslēpumaina reimantoīdā artrīta slimības uzliesmojuma bērniem. Tā kā slimības uzliesmojums bija tieši laukos, vasaras un agrā rudens laikā, tas norādīja uz to, ka slimību varētu izraisīt posmkāji. 1977. gadā ārsts Alens Stīrs šo slimību nosauca par Laimas artrītu, taču vēlāk tā tika pie tagadējā nosaukuma – Laimas slimība, kas ir cēlies no pilsētas Konnektikutā, kur tā tika atklāta – no Laimas (Lyme).
1982. gadā Laimas slimības aģentu atklāja Villijs Burgdorfers (Willy Burgdorfer), kurš izolēja Borrelia ģintij piederošās spirohetas, kas tika iegūtas no ērču zarnām. Viņš pierādīja, ka šīs spirohetas reaģē ar imūno serumu, kas iegūts no pacientiem, kam diagnosticēta Laimas slimība. Vēlāk šis aģents tika nosaukts par Borrelia burgdorferi. Kopš tā laika ziņojumi par Laimas slimību ir pieauguši tik ļoti, ka tā kļuvusi par nozīmīgu problēmu daudzās ASV teritorijās un šodien ir kļuvusi par visizplatītāko ērču slimību. Šobrīd slimība ir sastopama arī citur pasaulē, arī Latvijā.…