Būt pārmērīgam un tērēt vairāk nekā vajag – tā rīkojas, kā jau teikts, plātīgs nejēga. Gadījumos, kas neizceļas ar nozīmību, viņš grib spīdēt ar savu naudu un dižojas, piemēram, savus draugus cienādams kā kāzās. Tas viss tiek darīts nevis skaista mērķa dēļ, bet demonstrējot savu bagātību, jo tāds cilvēk domā, ka visi apbrīnos viņu. Tur, kur vajag tērēt daudz līdzekļus, viņš atļausies maz, - un otrādi.
Sīkmanīgajam vienmēr pietrūks cēlsirdības. Arī tad, kad viņš tērē daudz, viņš sagandē skaisto, jo viņš dara to, negribēdams un sūrodamies, nemitīgi uzmanot, lai izdotu pēc iespējas mazāk, un tādam cilvēkam šķiet, ka viņš dara vairāk nekā vajadzētu. Abas minētās galējības ir netikumi, taču tie nerada naidu, jo nenodara ļaunu tuvākajiem un pārāk nekropļo raksturu.” (Aristotelis 1985, 85.-87.lpp)
Cēlsirdība ir tā pati devība, tikai lielākā mēra. Cēlsirdīgs cilvēks dod vairāk nekā devīgs. Šis cilvēks nedomā par izdevumu apmēru, bet gan to, kā iegūt cieņu citu acīs un pie reizes izdarīt ko skaistu. Cēlsirdīgs cilvēks atšķiras no pārmērīga tērētāja, jo netērē vairāk kā vajag, bet tērē tik, cik vajag. Cēlsirdīgs cilvēks netiecas demonstrēt savu bagātību, par savu saucienu viņš uzskata – palīdzēt un dot tam, kuram nav.
Secinājumi
Katram cilvēkam ir sava laimes formula un katram tā ir vienīgā un pareizā. To pierāda teiciens - „katrs pats savas laimes kalējs”, jo tikai Tu pats zini vislabāk kas tevi dara laimīgu. Lai gan dažkārt liekas, ka laimi nevar sajust tad, kad tā ir, bet tikai tad, kad tā mums tiek atņemta vai nav. Manuprāt, laime ir tad, kad Tu esi atradis savu vietu dzīvē un dzīvo to sev, un cilvēkiem ko mīli. Laimīgs cilvēks ir tas, kurš dara to, kas dara viņu laimīgu.
Mācoties jaunus tikumus un netikumus, cilvēks iepazīst pats sevi un uzzina par sevi ko jaunu. Katra cilvēka tikumi atšķiras, un šie tikumi ir gluži kā sastāvdaļas, kurām sajaucoties, beigās rodas neatkārtojama personība. Tikumi un netikumi pasaulē ir tik ļoti daudz un dažādi, ka tos visus pat nav iespējams izprast. Mēs paši neapzināti dzīvē izvēlamies savus tikumus vai netikumus, kurus laika gaitā vai nu piekopjam, vai cenšamies no tiem atradināties, mainot savu personību, un pielāgojoties apkārtējai sabiedrībai.
…
