Dzīvā daba ir mūsu pasaules dārgums. Nav nozīmes vai runa iet par daiļajām orhidejām, vai par asinskārajiem odiem – viņi visi ir pelnījuši atrasties uz šīs planētas. Taču ir viens traucēklis, kas liedz viņiem to darīt – tas ir cilvēks. Nav noslēpums, ka ar savām darbībām cilvēki iznīcina ne tikai dzīvnieku mājvietas, bet arī pašus dzīvniekus, tādējādi novedot tos uz iznīcības sliekšņa, nepadomājot, ka arī dzīvniekiem nepieciešama aizsardzība. Jau daudzus gadus manāma nepatīkama tendence aizsargāt dzīvnieku un augu sugas tikai tad, kad to ir palicis tik maz, ka paši saviem spēkiem tie nespētu izdzīvot.. Tas ir ļoti nepieciešams, bet tas nav pareizi. Šeit neiet runa tikai par izzušanu visas pasaules mērogā – tik pat labi tas attiecas uz atsevišķiem reģioniem, valstīm – tātad arī Latviju Ir arī ļoti daudz tādu sugu, kurām pašlaik nekas nedraud, taču dažādu iemeslu pēc, jau tuvākajā laikā tās var izzust. Šajā ziņā ļoti jūtīgas ir sugas, kas dzīvo roku rokā ar cilvēku, un līdz ar to ir ļoti atkarīgas no viņiem. Viena no šādām sugām ir arī lapkoku praulgrauzis – vaboļu suga, kuru bieži vien var atrast dzīvojam pilsētās – tātad kopā ar cilvēku.
Galvenais stimuls, kas mani pamudināja rakstīt savu zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) tieši par lapkoku praulgrauzi bija dalība šīs sugas aizsardzības plāna izveidē. Šī plāna izveide liecina, ka dzīvnieku aizsardzība Latvijā ir uz pareizā ceļa, jo par šīs sugas aizsardzību netiek domāts brīdī, kad tā jau ir uz izzušanas robežas, bet gan brīdī, kad tai nekādas briesmas nedraud. Lai arī šis ir tikai viens pozitīvs piemērs, jācer, ka nākotnē tam sekos daudzi citi.
Jāpiezīmē arī, ka lapkoku praulgrauzis šogad ir “Gada kukainis 2006”, tāpēc šo zinātniski pētniecisko darbu var izmantot, kā labu izziņas matereālu iepazīstoties ar līdz šim nezināmo kukaini.
…
