Ievads
Cilvēki jau senā pagātnē bija spiesti meklēt preci, kas būtu ekvivalents pirkšanas un pārdošanas procesā. Piemēram, senais mednieks nevarēja iztikt bez šķēpa, loka un bultu galiem, tāpēc vajadzēja atdot zvērādu, kas bija iegūta medījot, lai varētu iegūt nepieciešamos ieročus. Tā bija visvienkāršākā naturālā maiņa jeb barters, kad vienu lietu maina pret citu. Tomēr šāda maiņa bija diezgan apgrūtinoša un neērta. Pamazām par sabiedrībā vispāratzītiem pastarpinātās maiņas līdzekļiem kļuva īpašas preces, pret kurām varēja iemainīt jebkuru mantu. Tās kļuva par vispārēju ekvivalentu jeb līdzvērtīguma apliecinājumu. Šos priekšmetus dēvē par primitīvo naudu jeb prečnaudu - visi agrīnie naudas veidi (pārtika, rotas, ādas, darbarīki, gliemežvāki). Latvijas teritorijas iedzīvotāji kā prečnaudu izmantoja apstrādātu dzintaru, kažokādas, jēlādas, mainot šos izstrādājumus pret slānekli vai metāla priekšmetiem. Visas šīs lietas pārsvarā tika lietotas ikdienā patēriņam vai kā sadzīves priekšmeti, bet prečnaudas nozīmē tas noderēja kā vispārējs ekvivalents. Cilvēki bija izmēģinājuši dažādus naudas veidus, līdz palika pie metāla naudas, kas nebojājas, cilvēkiem to pārvadājot vai uzglabājot, aizņem maz vietas un ir viegli un precīzi sadalāma sīkākās daļās. Līdz pat mūsdienām šis maiņas process jeb barters ir saglabājies, prečnaudas vietā tagad ir naudas zīmes un monētas.
Nauda ir tā lieta, bez kuras mūsdienās neviens cilvēks nevar iztikt, jo daudzu gadsimtu gaitā nauda ir kļuvusi par īpašu preci, kas tiek uzskatīta par vispārēju vērtības mēru citām precēm. Nauda vienmēr un visur ir finanšu sistēmas pamats, tāpēc es izvēlējos šo tēmu, lai noskaidrotu, cik stabils lats ir pašlaik, jo šodienas problēma - lata vērtība krītas.
Šī tēma ir aktuāla gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo no lata stabilitātes ir atkarīgs no iedzīvotāju pirktspējas, t.i. preču un piedāvājumu daudzums, kurus varēs iegādāties. Lata stabilitāte ir ļoti cieši saistīta arī ar inflāciju. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viens no noteikumiem bija, ka jaunajām dalībvalstīm jāpievienojas eiro zonai. Pašlaik Latvijā eiro ieviešanas laiks nav īsti skaidrs, jo sākotnēji paredzēja ieviest eiro lata vietā 2008. gadā, bet tagad plāno ne agrāk kā 2012. gadā augstās inflācijas dēļ Latvijā. Tāpēc, uzsākot šo darbu, tika izvirzīta hipotēze - ‘‘Lata devalvācija nav risinājums lata stabilizēšanai.”
Pētot šo darbu, tiks izmantotas šādas metodes: literatūras analizēšana, anketēšana, aptaujājot cilvēkus, kāds ir viņu viedoklis par lata stabilitāti - vai izjūt lata nestabilitāti, vai izdevīgāk jau tagad algas saņemt eiro valūtā, un no kā nākas Latvijas ļaudīm atteikties, lai iegādātos kādu citu preci.
Galvenais darba mērķis būs noskaidrot, kādi faktori ir ietekmējuši lata stabilitāti dažādos laika periodos.
Zinātniski pētnieciskā darba sasniedzamais rezultāts būs noskaidrot lata stabilitāti un iespējamos riskus, kas varētu apdraudēt cilvēkus, lai varētu jau plānot dažādu lielu pirkumu iespējamību vai neiespējamību.
Šo darbu varēs izmantot skolēni, kuri vēlēsies uzzināt vairāk par lata attīstības vēsturi un Latvijas Bankas funkcijām attiecībā uz lata stabilitāti.
…
