Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Latviešu leģionāra gājiena fotogrāfiju freimings latviešu un krievu laikrakstos 2007. gada 17. marta numuros”. Tika izvirzītas divas hipotēzes – freimēšanas interpretācija drukātajos medijos latviešu un krievu valodā atšķira , un fotogrāfija – veids kā paust stereotipus.
Tika izvēlēti trīs drukātie mediji latviešu valodā – „Diena”, „NRA”, „LA”, un trīs drukātie mediji krievu valodā – „Čas”, „Telegraf”, „Vesti Segodņa”, kas ietver plašu auditorijas daļu. Katrs no medijiem ir orientēts uz konkrētu auditorijas nišu, kas ļauj iekļaut pētījumā pēc iespējas vairāk un dažādāku auditoriju.
Rezultāti apstiprināja hipotēzes. Jā latviešu lalodā prese vairāk tiecas freimēt konflikta attiecības starp gājiena atbalstītājiem, valsts aizliegumu to rīkot un pozīciju kontrolēt situāciju. Savukārt presē krievu valodā vairāk tika akcentēts konflikts starp gājiena dalībniekiem un to opozicionāriem, liela uzmanība tika pievērsta policistu apbruņojumam, tādā veidā radot draudus, liela pūļa efektu, ko cenšas apvaldīt daudzie policisti.
Līdz ar to, nav iespējams pilnībā objektīvi atspoguļot konfliktu, tikai dot atsevišķus freimējumus, lai auditorijai rastos vizuāls priekšstats un pieeja sevi brīvi identificēt ar kādu konkrētu iesaistīto grupu.
Kaut arī sākumā priekšstats par to, ka strerotipus vairāk izmanto krievu presē, taču izrādījās, ka tā nav. …