Latviešu liktens dievības

Senlatviešu kultūra


Latviešu mitoloģijas pētnieki saredzējuši trīs cilvēka likteņa lēmējas: Laimu, Kārtu un Dēklu. Pirmais 1887. gadā uz to savā apcerē par latviešu mitoloģiskajām dziesmām norāda H. Visendorfs, bet J. Lautenbahs šai tēmai veltī īpašu apceri.
Likteņa dievietes ir abstraktu parādību dievības, no kurām lielāka nozīme ir Laimai.


Laima


Laimes un likteņa dieviete, kuras tiesības un pienākums lemt, likt, laist, vēlēt, rakstīt mazāk vai vairāk veiksmīgu dzīvi, likteni, dzemdību aizgādne, govju sargātāja. Laima pareģo nākotni, reizēm darbojas kopā ar Dēklu un Kārtu. Laimes zīme ir skujiņa vai tā sauktā laimes slotiņa, kas visbiežāk sastopama jostu un prievīšu rakstos. Katram jaundzimušajam Laima paliek apakšā savu lakatu, lai nodrošinātu bērnam laimīgu dzīvi. Viņa pie senlatviešiem savas popularitātes ziņā ierindojas uzreiz pēc Dieva.
Laimas jēdziena polisēmija vislabāk redzama pasakās, sakāmvārdos, atsedzot tautas uzskatus par dzīves rituma sarežģītību, pretrunīgumu un atkarību no ārējiem un mītiskiem faktoriem.

…