Latviešu literatūras vēsture (1945-2000)

Par latviešu modernās dzejas aizsācējiem trimdā galvenokārt tiek uzskatīti trīs autori – Dzintars Sodums, Velta Sniķere un Ojārs Jēgens ar krājumu „Trīs autori” (1950). Šis krājums kontrastē līdzšinējam latviešu lasītāju priekšstatam par dzeju. Tās ir sirreālistiskas ainas un gleznas, tālu asociatīvu sakaru uzburtas vīzijas, brīvā pantā uzrakstīta pēckara emocionālā pieredze un atsevišķi iespaidi.
Latviešu modernās dzejas attīstība trimdā tālāk saistās ar tā saucamo “Elles ķēķi”. Šo grupu, galvenokārt, saista gadiem ilga draudzība. Vairumam no viņiem darbos „pēdas” atstājusi dzīve Ņujorkā un interese par rietumu moderno rakstniecību. „Elles ķēķa” galvenie ideoloģiskie balsti bija Gunars Saliņš un Linards Tauns, bet piedalījās arī Rita Gāle, Baiba Bičole, Astrīde Ivaska, Juris Kronbergs, Roberts Mūks, Olafs Stumbrs u.c.
Dzejniece Baiba Bičole dzimusi 1931.gadā. Pēc kara ar ģimeni aizceļojusi uz ASV. Bičole galvenokārt ir dzejniece. Citos literatūras veidos viņa mazāk vai pavisam nemaz nav izpaudusies.
Jāuzsver tas, ka Bičole, būdama jauna, sliecās piederēt „Elles ķēķa” dzejniekiem. Viņa noteikti nav spilgtākā „elles ķēķinieku” būtību visprecīzāk raksturojošā dzejniece. Bet par viņu rakstu tāpēc, ka mājās grāmatu plauktos atradu viņas dzejoļu izlasi „Atgriežos”. Pirms tam nemaz nezināju, kas šī ir par dzejnieci, un šis krājums tā arī būtu nostāvējis grāmatu plauktā.
Dzejoļu izlase izkārtota 5 nodaļās: „Atrita” (1959 – 1966), „Ceļos” (1967 – 1969), „Burot” (1970 – 1976), „Griežos” (1976 – 1979) un „…vēl…” (1980 – 1984), kurās atlasīti dzejoļi no iepriekš iznākušiem dzejoļu krājumiem ar tādiem pašiem nosaukumiem. Dzejoļu krājumu nosaukumos saskatāmas homoformas.…