Latviešu mitoloģija

LAI­MA

Lai­ma pār­stāv īpa­šu die­vī­bu gru­pu – tā sau­ktās lik­teņ­die­vī­bas, kā­das ir, lai­kam, vi­sām Ei­ro­pas tau­tām. Pa­lai­kam kat­rai tau­tai to ir pa trīs: grie­ķiem – trīs mo­iras (Klo­to, Le­he­sa, At­ro­pa), ro­mie­šiem – trīs lik­te­ņi (tri­a fa­ta) jeb trīs par­kas (tres pa­rca­e), ģer­mā­ņiem – trīs no­rnes ( Ur­dan­di, Ver­dan­di, Skuldr) utt. Tā­pat lat­vie­šu fol­klo­rā bez Lai­mas re­tu­mis tiek mi­nē­tas arī Dēk­la un Kār­ta – tā­tad tā­da pa­ti lik­teņ­die­vī­bu tri­jot­ne kā ci­tām tau­tām.
Lie­lā­ko­ties to­mēr kā dai­nās, tā tei­kās un pa­sa­kās tiek dau­dzi­nā­ta ti­kai Lai­ma – tā­pēc, ka Lai­ma daudz­viet būs stā­ju­sies arī Dēk­las un Kār­tas vie­tā: trū­ka tā­du su­gas vār­du, kas bū­tu spē­ju­ši at­bal­stīt Dēk­las un Kār­tas vār­du sa­gla­bā­ša­nos. Lai­mas vār­dam pa­lai­mē­jās. Te īpaš­vār­du pa­lī­dzē­ja sa­gla­bāt su­gas vār­di “lai­me”, “ne­lai­me” un šo vār­du at­va­si­nā­ju­mi. Ir su­gas vārds “kār­ta”, tur­klāt bie­ži un pla­ši lie­to­jams, bet vi­sas šī vār­da no­zī­mes ir pā­rāk tā­las no­zī­mei “lik­te­nis”. Ir arī su­gas vārds “dēk­la” (tā Kur­sā sau­cot ra­ga­nas), bet maz pa­zīs­tams un zū­došs.
Šau­bī­ties par to, ka mū­su sen­re­li­ģi­jā bi­ju­šas trīs lik­teņ­die­ves, nav pa­ma­ta. Tri­ju sie­vu un tri­ju mei­tu mo­tīvs lat­vie­šu fol­klo­rā ir vi­sai iz­pla­tīts, arī tā­dās dai­nās un pa­sa­kās, kas pir­ma­jā acu uz­me­tie­nā ne­šķiet mi­to­lo­ģis­ka sa­tu­ra. Vi­si bū­sim la­sī­ju­ši pa­sa­ku par trim mā­sām – vien­aci, div­aci un tre­ja­ci. Tās pirm­ās di­vas ir drau­do­šas, bet nav bīs­ta­mas, ta­ču tre­šā ir gan drau­do­ša, gan bīs­ta­ma. Tā­pat pa­sa­kā par trim vēr­pē­jām un dzies­mās par trim mā­sām.…