Secinājumi
Sākotnēji veidojot darbu autoram bija jādefinē, kas ir Latviešu nacionālā virtuve. Tika veikts atskats pagātnē, lai spētu izvirzīt galvenās vadlīnijas pēc, kurām Latviešu nacionālā virtuve ir, attīstījusies līdz mūsdienām, un spētu orientēties mūsdienu gastronomiskajā piedāvājumā un pieprasījumā. Nenoliedzami ir jāņem vērā notikumi un pārmaiņas, kuras notikušas kopš laikiem, kad ir pieejamas pirmās liecības par Latviešu virtuvi. Lai spētu atšķirt ēdienus, kuri ir laiku gaitā ieceļojuši jeb ievesti Latvijas teritorijā no tiem ēdieniem un paražām saistībā ar ēdienu, kas ir veidojušies un attīstījušies sākotnēji. Latviešu nacionālo virtuvi ir lielā mēra ietekmējušas citu tautu klātbūtne laika gaitā. Kā piemēru var minēt no Skandināvijas nākušo „auksto gaļu” jeb „galertu” vai rasolu.
Nenoliedzami dažādi ēdieni ir ceļojuši no tautas pie tautas un no valsts uz citu valsti. Katrā teritorijā, kur ienācis jauns ēdiens no kaimiņu zemēm tas ticis pilnveidots un dažādots. Piemērots vietējai kultūrai un paražām. Ņemot vērā, šo paražu pārvietošanos un ienākšanu citas tautas ikdienā līdz tiek pilnībā pieņemtas un par savu uzskatītas, rodas jautājums. Kas ir Latvijas nacionālais ēdiens? Kas ir Latviešu nacionālā virtuve? Vai tie ir visi tie ēdieni, kuri laikiem ejot, ir palikuši Latvijā un šobrīd tiek ikdiena un svētku reizēs celti galdā?
Šobrīd mums ir jāspēj radīt jaunu Latvijas nacionālo virtuvi ar jauniem ēdieniem un nevaram kavēties senā pagātnē. Ir jāizmanto esošie produkti, kuri ir pieejami Latvijā, jo tikai tie ir vispiemērotākie cilvēkiem, kuri šeit dzīvo. Kombinējot tos ar izciliem restorāniem kā Valtera restorāns vai Tam labam būs augt ir iespējams šo mērķi sasniegt.
Vai Latvija spētu būt pilnvērtīga Eiropas valsts, ja vēl joprojām rakstībā izmantotu senos rakstu zīmju simbolus? Un, kā šajā gadījumā spētu veiksmīgi komunicēt ar kaimiņu zemēm nepārņemot visā Eiropā izmantoto Latīņu alfabēta burtus? Tāpat kā ar lasīšanu ir jāpārņem Eiropā un pasaulē izmantotās ēdienu gatavošanas tehnoloģijas, pievienojot Latvijā pieejamos produktus, un jāveido jauna nacionālā virtuve. Neaizmirstot senos ēdienus un senās paražas.
…
