Latviešu profesionālās mākslas sākotne

Pastāvīgās ekspozīcijas lielākā daļa atrodas Valsts Mākslas muzeja ēkas Valdemāra ielā 10a 2.stāvā un ataino Latvijas un latviešu tēlotājas mākslas attīstību laika posmā no 19.gs. vidus līdz 20.gs. 40.gadiem.
Ekspozīcija iekārtota divās daļās, apvienojot hronoloģisko un personāliju principu. Tās pirmā daļa iepazīstina ar latviešu mākslu laikā līdz neatkarīgas valsts nodibināšanai 1918.gadā, bet otrā - sniedz pārskatu par pirmās neatkarīgās Latvijas (līdz 1940.gadam) gleznotāju, tēlnieku un grafiķu darbību.
Latviešu profesionālās mākslas sākuma posmu 19.gadsimta vidū raksturo Kārļa Hūna, Jūlija Federa, Jāņa Rozes, Otto Bērtiņa un Jāņa Rozentāļa darbi.



Otto Bērtiņš

Gleznotājs Oto Bērtiņš dzimis 1818.gada 4.janvārī Vecgulbenē, kurpnieka ģimenē. O. Bērtiņš ir pirmais zināmais latviešu cilmes akadēmiski izglītotais gleznotājs. Pirmo māksliniecisko izglītību guvis pie gleznotāja K.Zenfa Tērbatā un R.Švēdes Pēterburgā. 1848.gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija O. Bērtiņam piešķīrusi ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja tiesības, 1865.gadā - brīvmākslinieka grādu par darbu "Pie mucām un sasistās pudeles guļošais dzērājs". Mācījies Antverpenes Mākslas akadēmijā (1850.g. - 1852.g.).
40.gados strādājis par zīmēšanas skolotāju Rīgas Katrīnas skolā. 1845.gadā iecelts par guberņas sekretāru, šajā amatā bijis arī studiju gados Antverpenē.
Kādu laiku vadījis savu studiju Rīgā. Izstādēs pirmo reizi piedalījies 1845.gadā Rīgā. Regulāri piedalījies vietējo mākslinieku darbu skatēs. Darinājis altārgleznu "Augšāmcelšanās" (1871.g.), kas kādu laiku atradusies Mālpils baznīcā. Bijis ļoti ražīgs mākslinieks, bet saglabājušies tikai daži zināmi darbi - "L. M. Hammera ģīmetne", "Zēna akta studija", pirmā zināmā latviešu litogrāfija "Ūdenskārlis". …