Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana 1915.gadā

Pēc pirmā vācu uzbrukuma Jelgavai 1915.gada 2./3.maijā daļā latviešu sabiedrības radās doma par latviešu karaspēka vienību formēšanu Krievijas armijas sastāvā. Viņi uzskatīja, ka tās labāk cīnītos pret vāciešiem nekā krievu daļas , kam par piemēru jau bija abi varonīgie Daugavgrīvas cietokšņa latviešu zemessargu bataljoni. Pirmie šādu karaspēka vienību dibināšanas ierosinātāji bija Rīgas politehnikuma latviešu studenti, kuri griezās ar ierosinājumu pie ģen.Potapova.70 Pēdējais ierosinājumam piekrita. Tajā pašā laikā sabiedrisko darbinieku grupa ar G.Ķempeli, V.Zāmuelu, u.c. griezās pie Krievijas Valsts domes deputātiem J.Goldmaņa un J.Zālīša ar lūgumu atbalstīt latviešu brīvprātīgo družinu dibināšanu.
Šo jautājumu tad arī pārrunāja apspriedē Rīgā 1915.gada 1.jūnijā, kura sanāca pēc Krievijas IV Valsts domes deputāta J.Goldmaņa iniciatīvas.
Sapulce notika Latviešu lauksaimniecības centrālbiedrības savstarpējās kredītbiedrības telpās, Tērbatas ielā 1/3 , valdes sēžu istabā.71 Apspriedē piedalījās Krievijas IV Valsts domes deputāti J.Goldmanis un J.Zālītis, zvērināti advokāti A.Bergs, G.Ķempelis un V.Zamuels, bankas direktors Z.Meierovics, nodokļu inspektors E.Kānelis, inženieris A.Priedītis, agronoms V.Skubiņš, Liepājas pilsētas galva T.Breikšs, provizors un bankas direktors G.Seskovs, Daugavgrīvas cietokšņa garnizona virsnieki: kapteinis K.Baltiņš un praporščiks L.Bolšteins, kā arī Cēsu garnizona kapteinis K.Aizups. Pēc deputāta J.Goldmaņa referāta par latviešu vienību dibināšanas vajadzību izcēlās karstas debates. J.Zālītis nostājās noteikti tam pretī. Viņš norādīja: 1) ka latvieši cenšoties izvairīties no karadienesta, kā pēc neesot paredzama tautas piekrišana šai lietai; 2) arī jāšauboties, vai maz dabūšot atļauju; 3) bez tam šim pasākumam esot tāda nozīme, ka vispirms jāveic aptauja anketas veidā latviešu tautā par družinu vajadzību.…