Latviešu svētki

Lieldienas
Lieldienas, manuprāt, ir vieni no lielākajiem un svarīgākajiem svētkiem, kuros ir jāripina olas un jāēd tās. Lieldienas daudziem asociējas ar šūpošanos, un es tam piekrītu, jo tā jau ir pieņemts. Manuprāt, tradīcijas nav jālauž.
Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, ziemas un vasaras saulgriežu vidū, līdz ar saules atgriešanos, mēs svinam Lieldienas. Tā ir pirmā svētdiena pēc pavasara pilnmēness.
Pēc jautrajiem Ziemassvētkiem bija daudz jauku brīžu, kurus nepalaidām garām, taču tie nebija svētki, jo svinēšana nebija ilgāka par vienu dienu, tās bija tikai atsevišķas svinamās dienas. Lieldienas ir pavasara svētki ar tautas tradīcijām, kad gads savā ritējumā pa saules ceļu ir sasniedzis izlīdzinājumu pavasara saulgriežos. Arī cilvēks, pakļaudamies saules ritmam, mērķtiecīgi, ar dažādām rituālām darbībām cenšas aktivizēties, veicinot arī zemes atmodu, uzņemot sevī dabas spēku svētību. Ar Lieldienām ilgus gadus Eiropā sākās jaunais gads ar tradicionālo Saules sagaidīšanu.
Apskatot dažādas Lieldienu tradīcijas, vienmēr par sevi atgādina fakts, ka monoteismam, lai tas kļūtu par valdošo reliģiju, bieži bija jāpiekāpjas politeisma priekšā, - gan daudzos svētības un šķīstīšanās aktos, gan piepildot ar saturu Pūpolu svētdienas ieražas, gan nosakot Lieldienu svinēšanas laiku.…