Tautas mākslinieks Kārlis Sūniņš ir cilvēks, kurš iemantojis vistīrāko, visskaistāko, daudzkārt apliecināto tautas mīlestību. Kārļa Sūniņa radīto skaistumu tiecās uztvert skatītāju tūkstoši, kas apmeklēja viņa personālizstādes. Skatītāji atstāja atsauksmju grāmatās sirsnīgākos sveicienus un novēlējumus, atklājot skaistākos pārdzīvojumus, ko viņu dvēselēs izraisījuši viņa neatkārtojamie akvareļi. Šo skatītāju vidū ir arī kāda maza meitenīte, kas ar neveiklu rociņu ierakstījusi: "Es lieku māksliniekam "5".'' Un veca māmuļa, kas ar trīcošu roku uzrakstījusi vienu, bet tik zīmīgu teikumu: "Lielu, lielu paldies, nu gaisma un saule būs visam gadam." Arī draugi, kas cienīja Tautas mākslinieka vienkāršību un uzmanīgi vēroja, kā meistars vērtē dabu, tautas dzīvi, savas zemes pagātni un šodienu, bija ar viņu vienmēr kopā.
Kādēļ Kārlis Sūniņš nekļuva par ievērojamu mākslas zinātnieku vai augstskolas pasniedzēju? Viņu arvien interesēja ne tikai mākslas vēsture, bet arī mūsdienu kultūras dzīves problēmas. Laikam tikai retais zina, ka materiālus, kas likās saistoši, viņš tulkoja no vācu, angļu un franču grāmatām. Un visu apgūto vienmēr tiecās papildināt ar saviem spriedumim un vērtējumiem. Viņš nedievināja Pikaso, Dali vai Polloku, taču cienīja tos un zināja par viņiem ļoti daudz. Tomēr citus ar šo sava pūra daļu iepazīstināja tikai tad, kad viņu lūdza.…