Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde / Реферат / ID: 684189

3,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:684189

Автор: Preilene (1)

Оценка:

Опубликованно: 20.10.2008.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 8 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Latviešu tradicionālā tekstilapstrādes vēsture	4
2.	Aušana	5
2.1.	Ievads aušanas teorijā	5
2.2.	Aušanai izmantojamie materiāli	6
2.2.1.	Kokvilna	6
2.2.2.	Lini	6
2.2.3.	Vilna	7
2.2.4.	Neapstrādātie augu valsts materiāli	7
3.	Adīšana	8
3.1.	Dzijas uzglabāšana	10
3.2.	Dzijas krāsošana	10
4.	Pētījuma rezultāti	12
4.1.	Diagramma Nr.1 Dzimums	12
4.2.	Diagramma Nr.2 Aptaujāto respondentu vecums	12
4.3.	Diagramma Nr.3 Aptaujāto respondentu skaits, kuri kādreiz ir nodarbojušies ar adīšanu, aušanu vai šūšanu	13
4.4.	Diagramma Nr.4 Pirms cik ilga laika ir nodarbojies ar adīšanu, aušanu vai šūšanu	13
4.5.	Diagramma Nr.5 Aptaujāto respondentu skaits, kuri kādreiz sev ir noadījuši kādu zeķu pāri, cimdu vai džemperi	14
4.6.	Diagramma Nr.6 Dzirdēts par seno latviešu aušanas metodi	14
	Secinājumi	15
	Izmantotā literatūra	16
	Pielikums Nr.1 Anketa	17

Фрагмент работы

Pirmie cilvēki, kuri aizsāka tekstilapstrādi, ir tie, kas ilgos gadsimtos skalu gaismā zemās dūmistabās, nezinot cēlo vārdu „radīt”, darīja savu ikdienas darbu. Sievas auda palagus, lakatus, dvieļus, segas – visu, kas nepieciešams saimniecībā. Turpat līdzās jaunas meitas izšuva sev goda kārtu, bet meitēni no dzīparu pārpalikumiem adīja savu pirmo cimdu pāri vai auda jostu, ko, pēc daudziem gadiem tautās ejot, apsies ap vārtu stabu vai ar to rotās līgavas pajūga ilksi. Tā, mātes drošo roku vadītas, mazās meitenes nemanot ieauga savas sētas, sava novada tradīcijās. Aušana ir viens no koptākajiem latviešu amatiem, un, pārcilājot muzeju fondu krājumus, ar bijību un apbrīnu aplūkojami nemācīto lauku sievu darinājumi, kas atmirdz tādā rakstu un krāsu bagātībā, ka mēs – skolotie – vēl daudz ko no tiem varam mācīties. Vispirms jau amata kultūru. Katra namamāte par savu goda pienākumu uzskatīja pašas spēkiem apgādāt saimi. Kaimiņiene mācījās no kaimiņienes, māte skoloja meitu, mācīšanu sākot ar vienkārtni un beidzot ar 6 līdz 8 nīšu drelli.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −4,48 €