Latviešu valodas pētnieki, sākot ar pirmssākumiem līdz jaunlatviešu laikiem

Latviešu valodas veidošanās Latvijas teritorijā meklējama pašos pirmsākumos, tālajā 13. gadsimtā. Pirmā skola, ko dibinājis Bīskaps Alberts Rīgā iesakņoja mācīšanās tikumu Latvijas teritorijā. Domskolā mācības sākotnēji notika latīņu valodā. Skolai ir liela loma latviešu valodas pamatu likšanā. Pēcāk izdota arī Indriķa Livonijas hronika- pirmais vēstījums, kurā atspoguļoti notikumi tagadējā Latvijas teritorijā 12.gs. un 13.gs. sākumā, tā izdota latīņu valodā. (Bankavs A.,Jansone, 2010 Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas, Latvijas Universitāte, 2010, 15) Senākais, zināmais ar roku rakstītais teksts latviešu valodā atrasts 1507. gadā, kura nosaukums ir „Gisberta” tēvreize. Tiek uzskatīts, ka šo ierakstu 16. gadsimta pirmajā pusē esot veicis Romas katoļu priesteris, kurš darbojies Rīgā un tās apkārtnē – Nikolauss Gisberts. Pēc tam tagadējā Latvijas teritorijā dibina pirmo Rīgas pilsētas bibliotēku (Bibliotheca Rigensis; tagad: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka). 1525. gads ir nozīmīgs notikums latviešu valodas vēsturē, jo Vācijā tika iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, kaut gan visas liecības par to tiek iznīcinātas, un grāmata nav saglabājusies līdz mūsdienām. Pēcāk Viļņā izdod pirmo no senākajām grāmatām latviešu valodā, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. P. Kanizija (1521-1597) katoļu katehisma tulkojumu, ko tulkojis latviešu valodas pētnieks E. Tolgsdorfs un J. Teknons. Nesvarīga personība latviešu valodas veidošanās procesā ir Nikolajs Mollīns, kurš ieceļojis no Antverpenes, viņš izveido pirmo tipogrāfiju Latvijas teritorijā un iespiež pirmo grāmatu. Galvenokārt grāmatas izdotas latīņu un vācu valodās, tomēr vienu grāmatu (rokasgrāmatu) iespiež arī latviešu valodā. Tā ir luterāņu rokasgrāmata „Evanģēlijs un baznīcas dziesmas” (Evangelia und Episteln..). (Bankavs A.,Jansone, Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas, Latvijas Universitāte, 2010,16.,17.lpp.)