Latvija komunistiskā totalitārisma gados / ID: 534362

5,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:534362

Автор: anethe (19)

Оценка:

Опубликованно: 29.04.2006.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 4 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Molotova – Ribentropa pakta slepenais papildu protokols	3
	Tā viss sākās...	4
	"Visi latvieši jānošauj!"	5
	Dezinformācija	6
	Lētticība	7
	Kaut tikai PSRS neapvainotos!	8
	Centās, cik varēja, bet...	9
	Tehniskā kārtošana	9
	Latvijas neatkarības iznīcināšana un PSRS okupācijas pirmais periods	11
	Padošanās...	11
	Okupantu „teātris”...	12
	Brīvvalsts krišana	12
	Baigais gads	13
	2. pasaules kara zaudējumi 1939-1945	13
	Latvija PSRS okupācijas varā (2. periods)	15
	Otrās okupācijas sākum	15
	Nacionālā pretestība	15
	Latviešu nepakļāvības veids – dezertēšana	16
	Masu deportācijas un kolektivizācija	16
	Pēc Staļina nāves	17
	Administratīvā sistēma	17
	Nacionālkomunistu sagrāve un tās sekas	19
	Komunistu politika 60. – 80. gados	20
	Ekonomika pēckara Latvijā	20
	Vara un sabiedrība	22
	Disidenti	23
	Gorbačova "perestroika"	25
	Neatkarības kustība un Latvijas Tautas fronte	26
	Neatkarības deklerācija	27
	Barikāžu laiks	28
	..un tā viss beidzās	33
	Pielikums	34
	Izmantotā literatūra	36

Фрагмент работы

Īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma PSRS kara flote bija lielākā Baltijas jūrā. Kad tika slēgts Molotova–Ribentropa pakts, viens no vācu nodomiem bija neitralizēt "sarkano" kara floti. Berlīnei bija nepieciešams, lai tās darbība aizsargā metālu rūdu un niķeļa piegādes no Somijas un Norvēģijas uz Vāciju.
Tikai dažas dienas bija pagājušas kopš PSRS un Baltijas valstu savstarpējās palīdzības līguma noslēgšanas, kad 1939. gada 10. oktobrī Liepājā jau ieradās padomju karaflotes lepnums — kreiseris "Kirov" un divi iznīcinātāji "Smetļivij" un "Stremiteļnij". Kuģus sagaidīja oficiāla delegācija, kurā bija PSRS vēstniecības padomnieks Ivans Čičajevs un Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers. Atskaņoja PSRS valsts himnu "Internacionāle" un "Dievs, svētī Latviju!". Sekoja apsveikuma runas, pēc kurām Latvijas puse rīkoja banketu kuģa komandierim un augstākajiem virsniekiem. PSRS vēstnieks Ivans Zotovs vēlāk ziņoja, ka ģenerālis Dankers uzsaucis tostu par godu "PSRS lielajam vadonim biedram Staļinam". Vēstnieks par tādu iztapības "augstāko pilotāžu" bija sajūsmā un īpaši izcēla šo epizodi savā ziņojumā. Nezin vai Zotova kungs būtu tikpat sajūsmināts, ja ģenerālis uzsauktu tostu arī par otro "dižo vadoni" un pirmā sabiedroto — Ādolfu Hitleru, jo tieši ar viņa svētību padomju karakuģi taču bija iebraukuši Liepājā. Bet nekas, O. Dankers atbilstošos tostus uzsauca tikai gadu vēlāk. …

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −6,98 €