Latvija no 1920. līdz 1940.gadam

Pirmās demokrātiskās vēlēšanas.
1920.gada 17. un 18. aprīlī notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Balsstiesības bija neatkarīgi no dzimuma visi 21 gadu sasniegušie Latvijas pilsoņi. Divdesmit četras partijas un politiskās grupas cīnījās par 150 vietām sapulcē. Aktivitāte bija augta – 84,9% no balsstiesīgajiem. Pilsonības pārstāvji ieguva 76 vietas, bet tie bija sašķēlušies vairākās partijās. Par lielāko pilsonisko partija kļuva Zemnieku savienība. Svarīgi bija arī tas fakts, ka tika reģistrēti pilsoņi, politiskās partijas un vēlētāju apvienības. Pat sākās priekšvēlēšanu aģitācijas. Nu jau ievēlētie Satversmes sapulces deputāti 1. maijā sanāca uz pirmo sēdi, kurā par priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti. Reti kurš tajā laikā bija atbilstošs tik augstam amatam kā viņš. J.Čakste bija liela politiskās un sabiedriskās darbības pieredze, viņš bija saticīgs, tomēr nevarētu teikt, ka gļēvs, jo vairakkārt viņam un K.Ulmanim bija konflikti, jo Čakste ne vienmēr vēlējās atbalstīt varaskāro Ulmani.
Sapulce.
Sapulce darbojās kā pagaidu parlaments, kas sava mandāta laikā deva 205 likumus un 435 citus lēmumus. Galvenie Satversmes sapulces uzdevumi bija ,pirmkārt, izstrādāt un apstiprināt valsts pamatlikumu Satversmi , otrkārt, izstrādāt agrāro reformu un sākt realizēt to. Veidojot Satversmi, par pamatu ņēma Francijas, Šveices un Veimāras republikas konstitūcijas. Satversme noteica, ka Latvija ir demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai.
Saeima – pieder likumdošanas vara: sastāv no 100 deputātiem, kurus ievēl uz 3 gadiem. Saeima ievēlē Valts prezidentu, apstiprina Ministru kabinetu un kontrolē tā darbību; apstiprina citas valsts augstākās amatpersonas
Valsts prezidents – ievēlē Saeima uz 3 gadiem; pieder likumu ierosināšanas un izsludināšanas tiesības; ir armijas virspavēlnieks un valsts reprezentatīva persona.
Ministru kabinets – realizē izpildvaru; kabineta vadītāju nozīmē Valsts prezidents, par savu darbību atskaitās Saeimai.

…