Latvija PSRS sastāvā

Padomju Savienības un Vācijas pretlikumīgs darījums, līguma par neuzbrukšanai un Molotova-Ribentropa pakts līdzekļiem, sadalīja Austrumu Eiropu uz vāciskām un padomju ietekmes zonām. PSRS saņēma no Vācijas darbību brīvības iespēju tālākām teritoriāli politiskām pārveidēm, padomju ietekmes sfērā. Obas agresīvi lielvalsti bija vienisprātis, ka interešu sfēra nozīmē brīvību okupēt un anektēt atbilstošo valstu teritorijas. Interešu sfēras ar Padomju Savienību un Vāciju tika sadalīti uz papīra, lai sadalīšanu pārvērstu tāpat realitātē. Padomju-Vācijas līgums par neuzbrukšanu, kļuva ar sākumu Otrajam pasaules karam.
Eksistē uzskats par savstarpēju palīdzību starp PSRS un Baltijas valstīm. Ar Otrā pasaules kara sākumu šais valstīs paasinājās šķirisks cīniņš, pieauga to sagrābšanas draudi ar Vāciju, bet tātad, tiem nepalika cita iziešana bez līgumu slēdziena par savstarpēju palīdzību ar PSRS.
Otrā pasaules kara historiogrāfijā, Latvijā saistīta ar ebreju iedzīvotāju nīcināšanas labi zināmo specifiku, ko veica nacistisks režīms uz teritorijām, kuras okupēja Vācija. Lietuvas un Latvijas teritorijas bija pirmie no padomju republikām pilnīgi okupēti ar nacistiem. Ar pašu aktīvāko tēlu Holokoste Latvijā piedalījās lokāli nacionālisti. Tai laikā kad Rietumu Eiropas valstīs ebreju deportēja nometnēs nāves, PSRS teritorijā, to skaitā arī uz zemēm, kas ir pievienotas pie Padomju Savienības 1939-1940 gg., tie bija nīcināmi vietā, daudzos gadījumos - ar saistīšanu lokālu iedzīvotāju šim „darbam”. Sagrābtās Baltijas valstis izrādījās ar lamatām ebrejiem: evakuēties šejiene bija praktiski neiespējami.…