Ievads
Iestājoties Eiropas Savienībā Latvijai atvērās robežas uz pārējo pasauli. Līdz ar ekonomisko integrāciju, paplašinājās arī iespēja doties uz ārzemēm. Darbs citā valstī un/vai nozarē darbiniekiem sniedz jaunas prasmes un pieredzi. Jaunu prasmju apgūšanai ir liela nozīme globalizētā un pārstrukturētā ekonomikas vidē. Labākas dzīves meklējumos vai citu iemeslu vadīti daudz jo daudz cilvēku devās uz ārzemēm. Sākotnēji izceļotāju skaits nebija tik liels, taču, laikam ejot, šis cilvēku skaits palielinājās arvien vairāk un migrācija kļuva par sava veida problēmu, jo pašmāju darba spēka tirgū sāka trūkt profesionālu cilvēku.
Savā referātā nolēmu tuvāk izpētīt, cik cilvēku ir devies prom, lai apmestos ārvalstīs un ar kādām problēmām nākas saskarties Latvijai darbaspēkam aizplūstot.
Referāta tēma ir Latvija un darbaspēka aizplūšanas problēmas.
Referāta mērķis noskaidrot kādas darbaspēka aizplūšanas problēmas Latvijā.
Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti vairāki uzdevumi:
1. Noskaidrot darbaspēka aizplūšanas cēloņus.
2. Noskaidrot, cik cilvēku ir aizbraukuši no Latvijas, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
3. Noskaidrot kādas ir darbaspēka aizplūšanas sekas un problēmas.
Darbā izmatota zinātniskā literatūra, statistikas datu bāzes un interneta resursi.
Darba pirmajā daļā ir apskatīta informācija literatūrā par to, kādi ir darbaspēka kustības cēloņi un iemesli. Darba otrā daļa ir par situāciju Latvijas darbaspēka tirgū laika posmā no 2001. – mūsdienām, t.i. kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Analizēti cilvēku izteikumi par dzīvi ārpus Latvijas, kā arī to domas, kāpēc dzīve svešumā ir labāka. Kā arī tika analizēts pozitīvie un negatīvie aspekti, kas rodas cilvēkiem emigrējot no Latvijas. Noslēgumā ir secinājumi par situāciju Latvijā un priekšlikumi, kas un kā būtu jādara, lai situācija uzlabotos. …
