Ir apritējis gads kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā. Ir notikušas dažādas pārmaiņas valsts saimnieciskajā un politiskajā dzīvē. Kā jau tas ir manāms, jebkurā sistēmā ir vērojamas gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes. Vēlos aplūkot dažas saimniecības nozares un raksturot tās pozitīvās un negatīvās iezīmes.
Latvija, jau kopš deviņdesmito gadu vidus, ļoti aktīvi tiecas uz ES prasībām atbilstošu likumdošanas saskaņošanu attiecībā uz vienotā iekšējā tirgus jautājumiem. Latvijā sekmīgi norit Es vienoto standartu, sertifikācijas un kvalitātes prasību ieviešana. Un šobrīd likumdošana gandrīz pilnībā saskaņota ar ES tiesību un pienākumu kopumu brīvas preču aprites jomā. Kopš 1997. gada Latvija ir likvidējusi visus importa kvantitātes ierobežojumus.
Finansiāli vissmagākais jautājums ir par ES tehnisko standartu un prasību ieviešanu Latvijas ražošanas uzņēmumos, kas ir kā pamatnosacījums Latvijas preču brīvai piekļūšanai ES vienotajam tirgum.
Ieguvumi:
Es paplašināšanās rezultātā Latvijas ražotājiem brīvi pieejamais tirgus palielināsies no pašreizējiem 2,4 miljoniem patērētāju līdz turpat 500 miljoniem patērētāju;
Pēc iestāšanās ES, Latvijas ražotājiem, eksportējot produkciju uz kādu no dalībvalstīm, nebūs jāveic divkārša preču sertifikācija Latvijā un Es, jo visā Es tiks atzīti Latvijas preču sertifikācijas rezultāti;
Latvijas uzņēmumiem būs brīva pieeja citu ES dalībvalstu un ES institūciju valsts pasūtījumu tirgum uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā citu dalībvalstu uzņēmumiem;
Pievienojoties vienotajam tirgum, Latvijas patērētājiem būs pieejams daudz plašāks preču klāsts. Palielinoties piedāvājumam, pieaugs konkurence un tiks veicināta ražošanas efektivitāte, kā rezultātā samazināsies preču cenas;
Pieaugs Latvijas ietekme pasaules tirgū un gan Eiropā, gan pasaulē pieaugs uzticība Latvijas precei, kā ES dalībvalsts produktam.…
