Latvijā ārējai tirdzniecībai pieder liels īpatsvars iekšzemes kopprodukta struktūrā, kas padara to par ekonomiskās izaugsmes dzinēju. Latvijai kā mazai atvērtās ekonomikas valstij ir mazi dabas resursi, trūkst enerģētisko resursu, nav naftas ieguvju, nav kapitālpreču ražotņu. Materiāli, izejvielas plašs investīciju preču klāsts ir jāieved no ārzemēm, jo Latvija ir valsts ar mazu kapacitāti. Latvija vienmēr būs atkarīga no ārējās tirdzniecības – gan no importa, gan no eksporta tirgiem.
Būdama PSRS sastāvā, Latvija bija pilnīgi slēgta ārējam tirgum. Valūta nebija konvertējama, un iekšzemes cenas nebija piemērotas ārējā tirgus nosacījumiem, tāpēc visi ārējās tirdzniecības darījumi bija atkarīgi no Padomju Savienības institūcijām. Politisku motīvu dēļ ārējā tirdzniecība padomju varas gados gandrīz neeksistēja, jo vēl 1991. gadā Latvijas eksports uz valstīm ārpus bijušās PSRS bija tikai pāris procenti no kopējā eksporta apjoma. Bieži vien preču apmaiņa starp Padomju republikām tika mākslīgi stimulēta, un patiesībā tai nebija ekonomiska pamata, kas noveda pie ekonomikas struktūras deformācijas šajās valstīs.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltijas valstis pārorientēja savu eksporta plūsmu Eiropas virzienā. Šī pārorientēšanās uz rietumu tirgu bija sekmīga tāpēc, ka tika veikta tirdzniecības un cenu reforma, ātri noritēja stabilizācija, un nacionālo valūtu kursi bija izdevīgi eksportam uz Rietumiem (valūtas sākotnēji tika novērtētas zemu attiecībā pret attīstīto valstu valūtām).
Pakāpeniski mainījās arī importa ģeogrāfiskā orientācija.
Dažu gadu laikā Eiropas savienība kļuva par lielāko Latvijas tirdzniecības partneri, kas bija iespējams, pateicoties ārējās tirdzniecības liberalizācijai un progresam ekonomiskajā un politiskajā diplomātijā ar Eiropas Savienību.
Latvijas eksports, imports, maksājumu bilances tekošais konts – ir vieni no Latvijas ekonomiskās attīstības pamatrādītājiem.
Ārējās tirdzniecības negatīvajam saldo ir tendence augt, nevis samazināties – mēs vairāk pērkam nekā eksportējam.
Ierobežotā apjoma dēļ darbā tiks aplūkoti tikai paši svarīgākie ar ārējo tirdzniecību saistītie jautājumi un ārējās tirdzniecības notikumi Latvijā.
Pētījuma periods ir 1998-2003.gads.
Ārējās tirdzniecības dati aprēķināti, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām, kā arī aprēķināti, izmantojot speciālo tirdzniecības sistēmas shēmu. Ārējās tirdzniecības apgrozījumā iekļautas šādas preču plūsmas.
Eksporta kopapjomā ieskaitītas:
Preces, kas izvestas realizēšanai ārvalstīs;
Preces, kas izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par atpakaļievešanu;
Importētās preces, kas pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm;
Reeksports, t.i., patēriņam Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm.…
